Kuram gan kādreiz nav bijusi neliela panika par to, vai mājas durvis pēc iešanas prom tika aizslēgtas vai nē? Zinātnieki ir nonākuši soli tuvāk tam, lai saprastu, kāpēc mēs dažas lietas atceramies, bet citas aizmirstam.

Pētnieki no Raisa universitātes Hjūstonā veica pētījumu, kurā atklāja, ka mums ir tendence atcerēties noteiktus pieredzes aspektus, piemēram, kopainu vai vispārējo kontekstu, nevis sīkākas detaļas. Tāpēc mēs biežāk aizmirstam mazākus, ikdienišķus notikumus, piemēram, to, vai esam aizslēguši ārdurvis.

Pētījuma ietvaros 38 dalībniekiem tika veikts atmiņas tests rādot dažādas bildes, kuras bija ļoti līdzīgas un kurām kopumā bija tikai nelielas atšķirības detaļās. Pētnieki secināja, ka cilvēkiem vairāk atmiņā palikuši attēli, kas ir krāsaini, kuros ir attēloti cilvēki un kuri nav "pārbāzti" ar dažādiem elementiem.

Tomēr pēc 24 stundām šis efekts izzuda. Tas īpaši attiecās uz pozitīvas pieredzes atcerēšanos, kas liecina par to, ka šī pieredze sākumā ir atmiņā paliekoša, bet vēlāk tiek aizmirsta. Lai gan parasti tiek uzskatīts, ka emocijas uzlabo atmiņas apstrādi, cilvēki mēdz atcerēties pieredzes "būtību" jeb galveno aspektu, nevis papildu detaļas. Pētnieki uzskata, ka laika ritējums šo efektu pastiprina.

Piemēram, mēģinot atcerēties, ko darījām pagājušajā gadā, mēs varam atcerēties daudz dažādu lietu. Tomēr tikai dažas no šīm atmiņām, visticamāk, izceļas ar specifiskām detaļām. Mēs varam atcerēties, kā devāmies atvaļinājumā, bet neatceramies katras dienas aktivitātes.