Baltā galdauta svētki. Kā un kāpēc tos dēvē šādi?

Baltā galdauta svētki ir zināms koncepts lielai sabiedrības daļai un tos 4. maijā svin Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā. Kā un kāpēc šī svinēšana dēvēta tieši tā?

1990.gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šis dokuments nozīmēja, ka pēc gadu desmitiem, kas aizvadīti Padomju Savienības sastāvā, Latvija atkal kļuvusi par brīvu un neatkarīgu valsti, spēkā no jauna stājoties 1920.gada dokumentam – Latvijas Republikas Satversmei.

Kāpēc balti galdauti?

Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare pauž, ka “baltā galdauta svētku mērķis ir iedvesmot cilvēkus svinēt 4.maiju. Tas nav pašmērķis, bet drīzāk instruments, kas iedibina tradīciju svinēt Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu kā apzinātus svētkus.”

Pastare pievērš uzmanību tam, ka šai idejai par pamatu bija pretrunīgā situācija – Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu cilvēki un kopienas nesvinēja, 2015. gadā vien 2% iedzīvotāju 4 maiju ierindoja starp nozīmīgākajiem valsts svētkiem, tāpēc, kā noprotams, šī valsts svētku diena biežāk tika izmantota pavasara dārza darbu veikšanai, mazāk svinot šos kā valsts svētkus.

“Balti klāts galds šajā gadījumā ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, vienojošais elements, kas aicina cilvēkus – ģimenes, draugus, kaimiņus, arī diasporas latviešus citās mītnes zemēs sanākt kopā. Rīkojot svētkus, vienmēr mudinām kopīgām sarunām, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990.gada 4.maiju, par iegūtās brīvības nozīmi,” norādīja Pastare.