Baltijas valstu prezidenti - Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas prezidents Alars Kariss - kopīgā paziņojumā pauž apņemšanos ieguldīt vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības spējās.

Prezidenti iecerējuši aicināt NATO sabiedrotos un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis darīt to pašu un pieņemt lēmumu noteikt jaunu, augstāku aizsardzības izdevumu mērķi NATO sabiedrotajiem, lai sabiedrotie varētu novērst viskritiskākos iztrūkumus, stiprināt sabiedroto aizsardzības industriju un palielināt noturību pretstāvot Krievijas ekspansijai.

Baltijas valstu prezidenti uzsver steidzamo vajadzību veidot spēcīgu Baltijas aizsardzības līniju ciešā koordinācijā ar Polijas "Austrumu vairoga" projektu. Viņuprāt, ES un NATO fokuss un ieguldījumi ir būtiski, lai panāktu ātru progresu ES un NATO robežu drošības un aizsardzības arhitektūras stiprināšanā Baltijas reģionā. Turklāt viņi aicina stiprināt militāro mobilitāti uz šo reģionu un tajā.

Paziņojumā akcentēts, ka prezidenti apņemas veicināt Baltijas valstu aizsardzības industriju un kopīgi darboties, lai piesaistītu globālus uzņēmumus investīcijām reģionā, koncentrējoties uz inovatīvu aizsardzības risinājumu un tehnoloģiju izstrādi un integrējot mūsu mazos un vidējos uzņēmumus globālajās piegādes ķēdēs.

Ņemot vērā Baltijas valstu kā ES dalībvalstu ar tiešo ārējo robežu stratēģisko lomu un vajadzību pēc papildu investīcijām noturības un atbilstošas infrastruktūras veidošanai, prezidenti aicina ES pielāgot un nodrošināt elastību turpmākajiem ES kohēzijas politikas pasākumiem Baltijas valstīs, lai risinātu reāllaika problēmas Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kuras saskaras ar tiešiem draudiem no Krievijas puses.

Piektdien Lietuvas ostas pilsētā Klaipēdā notika Baltijas valstu prezidentu ikgadējā sanāksmē.