Bērnu cerebrālās triekas ārstēšana ar cilmes šūnām

Bērnu cerebrālā trieka ir hronisks stāvoklis, kurā asfiksijas (skābekļa bada) rezultātā radies smadzeņu daļas – smadzenīšu – bojājums ietekmē muskuļu kontroli. Šāds stāvoklis var rasties jau pirms dzimšanas un tā cēloņi ir:

• Infekcijas, zema mātes asinsspiediena, priekšlaicīgu dzemdību vai kokaīna lietošanas izraisīta traucēta embrija galvas smadzeņu baltās vielas apasiņošana;
• Anormāla smadzeņu attīstība ģenētiskas patoloģijas, infekcijas vai traumas dēļ;
• Intrakraniāla asiņošana insulta, augsta mātes asinsspiediena vai infekcijas rezultātā;
• Asinsapgādes pārtraukumi dzemdību laikā, piemēram, ap kaklu aptinusies nabassaite.

Bērnu cerebrālā trieka var attīstīties arī pēc dzimšanas. Tādos gadījumos tas notiek infekcijas vai traumatiska ievainojuma dēļ.

Bērnu cerebrālā trieka katru gadu skar 1 no 500 mazuļiem Latvijā un parasti ir saistīta ar vēl kādu sarežģītu medicīnisku stāvokli, piemēram, epilepsiju. Pašreiz Latvijā ir vairāk nekā 600 bērnu cerebrālās triekas pacientu.

Pasaulē norisinās deviņi klīniskie pētījumi, kuros bērnu cerebrālās triekas ārstēšanai tiek izmantotas nabassaites asinis. Divi prestižākie institūti – Djūka Universitāte un Džordžijas veselības zinātnes institūts ASV – strādā pie klīniskajiem pētījumiem šajā jomā (NCT01072370 un NCT01147653). Ļoti labu kopsavilkumu ir uzrakstījuši pētnieki Titomanlio un citi, kuru iegūtie provizoriskie dati norāda uz efektivitāti, tomēr ir nepieciešami ilgstošāki novērojumi.
Visbiežāk tiek publicēta informācija par ASV Djūka Universitātes pētnieces Dr. Joannas Kurcbergas (Joanne Kurtzberg) vadītajiem pētījumiem cerebrālās triekas ārstēšanā ar nabassaites asiņu cilmes šūnām. Djūka Universitātes komanda ir izmantojusi nabassaites asiņu infūzijas smadzeņu traumu un cerebrālās triekas ārstēšanā.

Lai gan ārstēšana ar cilmes šūnām vēl ir eksperimentālā līmenī, nabassaites asiņu cilmes šūnām šajā jomā ir vairāk priekšrocību nekā citiem cilmes šūnu avotiem. Turklāt vislabākie ir autologie (paša bērna) cilmes šūnu avoti. Šajā ziņā pat nav nozīmes tam, ka izpēte vēl atrodas klīnisko pētījumu stadijā un rezultāti nav plaši pieejami.