Aizsardzības resoram turpmāk ir jāstrādā pie mobilitātes, ugunsjaudas, jaunu tehnoloģiju un loģistikas attīstības aizsardzības resorā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, kurš pēc amata atstāšanas ieplānojis baudīt dzīvi.

2024.gads NBS bija ar milzu intensitāti, piesātinātu militāro dzīvi. "Esmu gandarīts ar 2024.gadu," pauda Kalniņš. Viņaprāt, turpmāk jāstrādā pie četriem virzieniem: mobilitātes, ugunsjaudas, jaunām tehnoloģijām un loģistikas. Viņš pastāstīja, ka šogad un tuvākajos gados tiks veiktas dažādas pārbaudes, lai zinātu savas spējas izpildīt uzdevumus ļoti drastiskos apstākļos. Tikmēr NATO sabiedroto skaitliskais sastāvs Latvijā nemitīgi pieaug.

Jautāts par Krievijas uzbrukuma Latvijai varbūtību, Kalniņš atzina, ka, lai cik ciniski tā būtu teikt, Latvijas drošība atkarīga tostarp no tā, kāds būs kara Ukrainā rezultāts - cik lielā mērā Ukrainas karavīri būs spējīgi izpildīt uzdevumus, cik lielā mērā viņi saņems rietumvalstu atbalstu. Tomēr pat ja iznākums būs nevisai labvēlīgs Ukrainai, Latvijas drošība ir daudz lielākā mērā aizsargāta nekā tām valstīm, kas atrodas ārpus NATO, sacīja armijas vadītājs. Kalniņš pārliecināts, ka Ukraina nepadosies un cīnīsies līdz pēdējam, savukārt runas par miera sarunām uztveramas ļoti kritiski.

Raksturojot savas vadības laiku armijā, Kalniņš norādīja, ka NBS sākta virkne projektu. NBS attīstības plāni veidoti tā, lai katrs nākamais armijas vadītājs ietu konsekventu NBS attīstības ceļu. Kalniņš būtu gribējis, lai būtu bijis izdevies astoņos gados sasniegt lielāku progresu ugunsjaudā, loģistikā, rezervēs, mobilitātē, bet esošajiem tempiem esot objektīvs iemesls - NBS ir daļa no valsts sistēmas un finansējums nepieciešams arī citām nozarēm.

"Esmu ļoti gandarīts un pateicīgs Latvijas nācijai un sabiedrībai, kas atbalstījusi aizsardzības sistēmas pilnveidošanu un iesaistījusies tajā, iestājoties Zemessardzē un profesionālajā dienestā," sacīja Kalniņš, piebilstot, ka pērn NBS bijis rekordgads, kad NBS iestājās 762 Latvijas pilsoņi, no tiem - 112 atnāca no Valsts aizsardzības dienesta. "Tas liecina, ka mūsu sabiedrība nav nekāda depresīvā sabiedrība, kas negrib aizsargāt Latviju," pauda armijas vadītājs, piebilstot, ka arī turpmāk sagaidāma cilvēku interese par dienestu armijā.

Pēc amata atstāšanas Kalniņš ieplānojis "vislabāko plānu" - baudīt dzīvi.

Jau ziņots, ka janvārī amata pilnvaru termiņš beidzas NBS komandierim Kalniņam, un viņa pēctecis būs pašreizējais Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns, kurš jaunos pienākumus sāks pildīt 27.janvārī.