No nākamā gada cukura diabēta pacientiem intravitreālās acu injekcijas, kas glābj cilvēkus no redzes zaudēšanas, būs valsts apmaksātas, otrdien lēma valdībā.

Pasākuma īstenošanai pieejamā finansējuma dēļ valsts apmaksātās intravitreālās injekcijas primāri tiks nodrošinātas cukura diabēta pacientiem. Nākamgad šim mērķim paredzēts atvēlēt 1 467 537 eiro, 2026.gadā - 1 634 748 eiro un 2027.gadam un turpmāk ik gadu summu 1 801 959 eiro apmērā, norāda Veselības ministrijā (VM).

Diabētiskās acs makulas vai tīklenes tūskas gadījumā intravitreālo injekciju nodrošināšana ir vitāli svarīga, jo glābj diabēta pacientu no redzes zaudēšanas, uzsver VM. Ņemot vērā, ka Latvijā ir ļoti augsts diabēta pacientu īpatsvars, diabētiskā retinopātija un diabētiska makulas tūska veido 2,5% no visiem akluma gadījumiem, norāda ministrijā.

Diabētiska makulas tūska skar salīdzinoši jaunākus pacientus, kur pacientu vecums variē robežās no 40 līdz 70 gadiem atkarībā no cukura diabēta tipa, smaguma pakāpes un slimības kompensācijas.

Saskaņā ar klīnisko informāciju no zāļu aprakstiem un speciālistu rekomendācijām, intraviterālās injekcijas var veikt vismaz reizi mēnesī un, ņemot vērā klīnisko efektivitāti un individuālo uzlabojumu, pacienti var saņemt terapiju ilgstoši, saņemot līdz 15 injekciju devām, informē ministrijā.

Intravitreālās injekcijas ievade ir dienas stacionāra pakalpojums, tāpēc, lai Nacionālais veselības dienests varētu nodrošināt samaksu ārstniecības iestādēm par šīs manipulācijas veikšanu, tā iekļauta kā pamata oftamoloģijas manipulācija dienas stacionārā.

Līdz šim cukura diabēta pacientiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā nebija pieejama citviet Eiropā plaši lietota un efektīva terapija tīklenes slimību ārstēšanā. Savlaicīgi neārstējot redzes bojājumus, cukura diabēta pacientiem attīstās aklums, norāda VM.

Intravitreālas injekcijas mūsdienās uzskatāmas par tīklenes slimību ārstēšanas pamatmetodi, norāda ministrijā. Tās samazina jaunu asinsvadu veidošanos, samazina asinsvadu caurlaidību, tūsku un iekaisumu. Bez intravitreālas medikamentu ievadīšanas tīklenes slāņu bojājums turpina strauji palielināties, radot rupjas tīklenes audu strukturālās izmaiņas, kas nav savienojamas ar labu redzes asumu, radot redzes invaliditāti.