Daudz apkārt tiek spriests un ziņots – par reģionu attīstību, par politiku, par izglītības sistēmu un veselības aprūpi, tomēr reizi gadā pienāk Ziemassvētku un Jaunā gada svinību laiks un šajā mirklī reizēm šķiet, ka viss ir pierimis un ir laiks atskatīties uz padarīto, sakopot domas un doties tālāk. Gan Ziemassvētkos, gan jaunajā gadā daudzās mājās un draugu pulkā neiztikt bez dzirkstošiem dzērieniem. Vai tas būtu bērniem, vai pieaugušajiem.
Vīna kultūra Latvijā
Latvija nav dienvidu zeme un noteikti tuvākā laikā tāda nekļūs, vismaz klimatiskā ziņā, toties Latvijā ir pietiekami daudz aizrautīgu vīndaru, kuri šos svētkus spēj pārvērst dzirkstošā Latvijas garšā. Kopumā jau 15 gadus vīndaris Latvijā ir kā profesija vairāk kā 100 cilvēkiem, kuri ikdienā gatavo dažādu augļu un ogu vīnus, kas tiek piedāvāti dažādos veikalos, tirdziņos un pašās vīna darītavās. Būtiski, ka katrs no mazajiem vīndariem visu vīnam nepieciešamo izejmateriālu izaudzē pats un ievāc to pēc iespējas augstākā kvalitātē un pilnbriedā. Un tā nav ne tikai pašu vīndaru iegriba, bet ar likumu noteikta prasība. Kas gan būtu svētki bez dzirkstoša dzēriena galdā, arī pie mums – Latvijā? Īpaši, ja runa ir par dzirkstošajiem vīniem!
Neliels ieskats dzirkstošo dzērienu aizkulisēs un niansēs
Pasaulē ir vairākas ražošanas tehnikas, kā nokļūt līdz dzirkstošam dzērienam. Šajā sakarā runāsim par dzirkstošiem augļu un ogu vīniem, kā arī vīnogu vīniem un to pagatavošanas metodēm mūsu pašu Latvijā. Ar nelielām korekcijām to pašu var attiecināt arī uz Latvijā ražotiem sidriem.
Ātrākā vīna pagatavošanas metode
Viena no nosacīti vienkāršākajām dzirkstošo vīnu ražošanas tehnoloģijām ir parastā vīna materiāla karbonizēšana. Precīzāk tas būtu – parasta, norūguša vīna apstrāde ar CO2 tādējādi iegūstot dzirkstošu dzērienu. Jāsaka, ka šis ir visātrākais veids, kā iegūt burbuļus Jūsu vīnā. Tas aizņem visdrīzāk ne vairāk kā 1-2 dienas līdz pudele ir piepildīta ar dzirkstošu dzērienu un aizkorķēta. Neiedziļinoties niansēs, faktiski atdzesētam vīnam tiek spiedienizturīgā traukā pievienota CO2 gāze, un pēc kāda laika vīns ar speciālu pildīšanas iekārtu, kas neļauj burbuļiem izplūst nekontrolēti, tiek saliets pudelēs.
Tradicionālā vīna pagatavošanas metode
Otra tehnoloģija, kas pasaulē ir tikpat daudz pielietota, ir tā saucamā tradicionālā metode. Tās ietvaros līdzīgi kā iepriekšējā metodē – tiek sagatavots (noraudzēts) vīns bez burbuļiem, un pēc tam, lai iegūtu dzirkstis, vīns tiek pakļauts otrreizējai rūgšanai, pievienojot papildus vīna raugu un cukuru vajadzīgā daudzumā. Mirklī, kad raugs ir sācis pārstrādāt pievienoto cukuru, vīns tiek sapildīts dzirkstošā vīna pudelēs un aizkorķēts ar pagaidu korķi, lai rūgšanas procesā izdalītā ogļskābā gāze uzkrātos pudelē. Šādi rūgšana pudelē norit aptuveni 1-2 mēnešus, līdz viss pievienotais cukurs ir norūdzis, un/vai pudelē pieaudzis spiediens līdz pat 6-6,5 atmosfērām. Ņemot vērā rūgšanas apstākļus un to, ka veidojas rauga nogulsnes, tradicionālā dzirkstošā vīna ražošanas procesā notiek vīna nogatavināšana uz rauga nogulsnēm ne mazāk kā 6-9 mēnešus. Reizēm tas pat aizņem 18-24 un vairāk mēnešus. Mirklī, kad vīndaris, garšojot nogatavināto vīnu, pieņem lēmumu to gatavot pārdošanai, pudeles tiek sakratītas un novietotas speciālos plauktos vai iekārtās horizontāli, kurās pakāpeniski grozot pudeles tiek tās paceltas vertikāli. Iekārta to izdara 5-7 dienu laikā, savukārt manuāli ar rokām to spēj izdarīt ~20-30 dienu laikā. Šī procesa rezultātā visas rauga nogulsnes ir sakrātas pudeles kakliņā. Pēc tam pudeļu kakli tiek iemērkti šķidrumā, kas ir atdzesēts zemāk kā -20 grādu temperatūrā. Šajā procesā daļa vīna un visas nogulsnes tiek sasaldētas 1-2 cm augstā ledus korķī, kas kopā ar pagaidu korķi, atverot, pudeles spiediens izšauj izveidoto ledus korķi un nogulsnes ārpus pudeles. Tālāk jau atliek tikai papildināt trūkstošo vīna daudzumu, lai pudelē būtu vajadzīgais tilpums un aizkorķēt ar dzirkstošā vīna korķi un drošības stiepli, kas to notur pudelē. Procesa rezultātā vīndarim nākas zaudēt nedaudz ogļskābās gāzes (līdz 1 atmosfērai), tomēr gala rezultātā – iegūtie burbulīši ir izteikti smalki un samtaini. Kopumā viss process aizņem ne mazums laika, finanšu ieguldījumus un daudz vīndara darba, lai dzirkstošais dzēriens būtu pagatavots pēc šīs metodes, ko bieži dēvē arī par Šampaņas metodi (méthode champenoise), tomēr šampanieša nosaukumu nevar lietot neviens vīndaris, ja vien viņš vīnu nedara Šampaņā, Francijā.
Svarīgi ir dzirkstošā vīna burbulīši
Daudziem noteikti rastos jautājums, kāda ir vīna atšķirība garšā. Jāsaka, ka lielu lomu spēlē tieši sagatavotais vīns un tā kvalitāte pirms burbuļu iegūšanas, tomēr tradicionālai metodei ir dažas atšķirīgas nianses. Pirmā un redzamākā ir burbulīšu izmērs. Karbonizējot vīnu – tie ir lielāki un agresīvāki, savukārt pēc tradicionālās metodes darinātie burbuļi ir smalkāki un maigāki. Arī laiks, kādā burbulīši izskrien no atvērtas pudeles vai ielietas glāzes ir atšķirīgs, un visilgāk tie uzturas dzērienā tieši ar tradicionālo metodi darinātos vīnos.
Garšas ziņā, jāsaka, ka tradicionālā metode, kur vīns izturēts vairāk nekā 12 mēnešus, parādās izteikti svaigas maizes, rauga aromāti, saldkrējuma aromāti, kurus nekādi nespējam iegūt vienkāršākajā karbonizācijas metodē. Atslēga tajā ir tieši izturēšana uz rauga nogulsnēm.
Vīns un cena
Ņemot vērā atšķirīgos darīšanas procesus, ieguldīto laiku un līdzekļus, jāsaka, ka viena no būtiskākajām atšķirībām šajos dzērienos būtu jābūt arī tā cenai. Nereti ir novērots, ka karbonizēti dzērieni tiek pārdoti vienādā cenā ar tradicionālās metodes darinātiem vīniem, tomēr, vai tā tam ir jābūt – noteiks katrs no vīnmīļiem un Latvijas vīndaru dzērienu baudītājiem.
Piemēram, Latvijā ir pavisam nedaudz vīndaru, kuri savus dzirkstošos dzērienus gatavo ar tradicionālo metodi, un kaut vai šī apstākļa dēļ, šo grūto ceļu gājējus ir vērts uzslavēt par apņēmību un centību sagaidīt procesa beigas, pat ja tas aizņem vairāk nekā 2-3 gadus.
Lubānas vīnotava – izcils piemērs
Lubānas vīnotava šādā – tradicionālajā - veidā gatavo dzirkstošos vīnus jau no 2015. gada, kad Latvijā vēl šī metode netika izmantota, vai tika izmantota tikai ļoti mazos eksperimentālos apjomos. “Gribētos ticēt, ka Latvijā bijām pirmie, kas aizsāka darināt dzirkstošos ar tradicionālo metodi. Šobrīd tādu ir, domājams, ne vairāk kā 10 vīndari,” saka uzņēmuma pārstāvis – Oskars Žvagins.
Lai arī dzirkstošo augļu un ogu vīnu darīšana Latvijā ir nosacīti bērna autiņos tīta, tomēr ir vērts pamēģināt un papildināt savu ierasto svētku galdu tieši ar Latvijā darinātiem dzirkstošiem vīniem. Un ja Jūs spēsiet vēl atšķetināt, kā katrs dzēriens ir darināts, noteikti novērtēsiet visu vīndaru ieguldījumu un atbalstīsiet ne tikai konkrēto vīndari, bet arī visu reģionu, kurā viņš darbojas.
Kā sava darba atzinību Lubānas vīnotavas dzirkstošais ābolu vīns ir izmēģinājis savus spēkus arī starptautiski un ieguvis sudraba medaļu Londonas vīnu konkursā (London Wine Competition 2023) šī gada sākumā.
Lubānas Vīnotavas novēlējums: lai katrā mājā, lielos svētkos pa vienai dzirkstošai vīna pudelei, kas darināta Latvijā un lai dzirkstoši sagaidīts jaunais gads!
P.S. Atceramies, ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga jūsu veselībai. alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot, nodot un iegādāties nepilngadīgFoto: Matīss Markovskis, žurnāls "Bioloģiski"