25 gadus vecā Daniela Tekreja no Līdsas Lielbritānijā nesen devās mūžībā, zaudējot cīņu ar retu un agresīvu žultsceļu vēzi jeb holangiokarcinomu. Viņa ģimenei lūgusi publicēt vēstuli, ko sarakstījusi pirms nāves.

Vēstuli ģimene publicēja viņas “Facebook” profilā un simtiem lietotāju ir ar to dalījušies, pasakoties Danielai par visu un novēlot mierīgu dzīvi saules otrajā pusē.

Vēstulē Daniela raksta:

“Ja jūs šo lasāt, tas nozīmē, ka esmu mirusi no cīņas ar vēzi, un mana ģimene manā vārdā publicē manu pēdējo ziņojumu.

Pirmkārt, es tikai vēlos teikt, ka ne vienmēr vēzi izraisa dzīvesveida izvēle, dažos gadījumos tā ir ģenētika vai diemžēl tā vienkārši notiek. Manā gadījumā, neraugoties uz to, ka biju ļoti veselīga un aktīva, žultsvados sākās vēzis, kas bija ārpus manas kontroles, un mana dzīve nekad vairs nebija tāda pati kā agrāk.

Holangiokarinoma ir reti sastopams agresīvs vēzis, kam bieži vien nav acīmredzamu cēloņu un nav ārstēšanas. Es patiešām ļoti ceru, ka turpmākajos gados tiks veikti plašāki pētījumi par šo briesmīgo un nežēlīgo slimību, lai varētu glābt vairāk dzīvību.

Lai gan mēs nevaram kontrolēt to, kas ar mums notiek, mēs varam kontrolēt to, kā mēs reaģējam. Es izvēlējos nevis sērot par dzīvību, ko zaudēju, lai gan biju tik izpostīta, bet gan izbaudīt katru mirkli, kas man bija atlicis.

Kā es vienmēr esmu teikusi un uzskatījusi, dzīvē ir jāpriecājas par mazām lietām un jāciena katrs mirklis! Romantizējiet savu dzīvi! Dariet visu, kas jūs dara laimīgu, un neļaujiet nevienam atņemt jums dzīves prieku.

Es mīlēju savu dzīvi. Viss, ko es sasniedzu, bija tas, ko es vēlējos. Es mīlēju savu darbu, savu līgavaini, savu ģimeni, savus draugus un savu suni, kā arī māju, ko mēs gatavojāmies iegādāties, un nākotni, ko veidojām sev. Leo, mans pūkainais mazulis, noteikti bija ienācis manā dzīvē, lai palīdzētu izgaismot manas tumšākās dienas.

Tāpēc paldies visiem par to, ka padarījāt manu dzīvi tik maģisku. Atcerieties, ko es teicu par prieku par mazām lietām.

"Ja kādreiz pienāks rītdiena, kad mēs nebūsim kopā, ir kaut kas, kas tev vienmēr jāatceras. Tu esi drosmīgāks, nekā domā, stiprāks, nekā šķiet, un gudrāks, nekā domā. Bet vissvarīgākais ir tas, ka pat tad, ja mēs būsim šķirti... es vienmēr būšu ar tevi." Vinnijs Pūks.

Un visbeidzot, mans mīļais, skaistais Tom, es tevi mīlu un vienmēr mīlēšu. Paldies, ka tu mani atbalsti un ienesi manā dzīvē tik daudz mīlestības un laimes. Ej tagad priecājies par savu dzīvi, tu to esi pelnījis.”