ASV viceprezidenti Kamalu Herisu, kuru pēc Džo Baidena izstāšanās no cīņas par pārvēlēšanu potenciāli varētu virzīt kandidēšanai no Demokrātu partijas, sagaida lieli izaicinājumi, taču konkurence ar Republikāņu partijas kandidātu Donaldu Trampu ir iespējama, aģentūrai LETA atzina Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.

Eksperts pauda, ka, viņaprāt, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Baidens un Demokrātu partijas vairākums atbalstījis viceprezidentes Herisas kandidēšanu uz ASV prezidentes amatu, ir tas, ka viņa ir bijusi daļa no Baidena kampaņas. "Tomēr Herisai sava pozīcija, savi vēstījumi un naratīvi vēl ir jāizcīna, un ASV priekšvēlēšanu kampaņai ir ļoti liela nozīme, ņemot vērā, ka tā sākas vairāk nekā gadu pirms vēlēšanām,'' sacīja Vargulis.

Līdz ar to Herisu sagaida lieli izaicinājumi, taču tajā pašā laikā četri mēneši nav neiespējams laiks, lai sevi pierādītu un konkurētu ar Trampu, norādīja eksperts. ''Jau pirmās darbības, kas izskanējušas, ka Herisa ir savākusi vairāk nekā 80 miljonus dolāru savai kampaņai, liecina par apņemšanos un spēju ļoti ierobežotā laikā būt sekmīgai un efektīvai,'' pauda Vargulis.

Līdztekus eksperts uzskata, ka Herisas ievēlēšana augstajā amatā nozīmētu prognozējamākus apstākļus Latvijas drošībai. "Ja prezidente būs Herisa, tas nozīmēs prognozējamību, ASV līdzšinējās politikas turpinājumu, cik vien iespējamu atbalstu Ukrainai Kongresā, izpratni par notikumiem Tuvajos Austrumos, tāpat arī ieguldījumu mūsu reģionālajā drošībā,'' sacīja Vargulis.

Savukārt, ja par ASV prezidentu ievēlēs Trampu, tad jārēķinās ar neprognozējamību.''Taču šajā gadījumā neprognozējamība var nostrādāt abos divos virzienos, tai skaitā arī ASV attiecībās ar Krieviju,'' norādīja eksperts.

Vargulis, vērtējot palikušo laiku līdz ASV prezidenta vēlēšanām, pauda, ka, viņaprāt, gaidāms trauksmains laiks, dažādi potenciāli pavērsieni kā iekšpolitiski, tā ārpolitiski. Turklāt, brīdis, kad ASV ir koncentrējusies uz iekšpolitiskiem izaicinājumiem, galvenokārt uz robežkontroli, ir laiks, ko var izmantot sāncenši, pretinieki, lai eskalētu situāciju Ukrainā vai Tuvajos Austrumos, pauda eksperts.

Tāpat eksperts pauda, ka arī iekšpolitiski demokrāti un republikāņi, lai mobilizētu savu vēlētāju un iegūtu papildu balsis ''varētu izmantot mums šobrīd neiedomājamākās metodes un veidus''.

Jau vēstīts, ka 81 gadu vecais Baidens svētdien paziņoja, ka izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā un izteica atbalstu Herisas kandidatūrai. Baidena vājais sniegums debatēs ar Trampu jūnija beigās, kā arī regulārās pārteikšanās un nespēja skaidri izteikties bija radījušas bažas, ka viņš nevarētu uzvarēt republikāņu kandidātu Trampu un nostrādāt vēl vienu prezidenta amata termiņu. Daudzi demokrātu politiķi bija aicinājuši Baidenu atteikties no kandidēšanas.

Pēc Baidena atteikšanās kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās daudzi Demokrātu partijas politiķi pauduši atbalstu viceprezidentes Herisas kandidatūrai.

24 stundās pēc Baidena paziņojuma Herisai tika saziedots 81 miljons ASV dolāru, kas ir jauns rekords.

Vairākas Demokrātu partijas štatu delegācijas pirmdien tikās, lai apstiprinātu savu atbalstu Herisai. Starp tām bija Teksasas un Kalifornijas delegācijas. Līdz pirmdienas vakaram Herisa bija guvusi vismaz 2471 delegāta atbalstu. Izvirzīšanai par kandidātu pirmajā balsojumā ir vajadzīgs 1976 delegātu atbalsts.

Prezidenta amata kandidāts oficiāli tiks izvirzīts Demokrātu partijas konventā, kas sāksies 19.augustā Čikāgā.