Dziedātāja un televīzijas šova “Slavenības. Bez filtra” dalībniece Elīna Gluzunova sarunā ar portālu “1188.lv” padalījusies ar ļoti personīgām pārdomām un atklāsmēm par situāciju, kas skar viņas jaunāko dēliņu Tomasu. Elīna nenoliedz – iespējams, šajā situācijā ģimenei būs nepieciešama arī līdzcilvēku palīdzība.

Elīnas četrarpus gadus vecajam dēlam Tomasam pirms aptuveni diviem gadiem diagnosticēja autismu. Kā atminas Elīna – tas nāca negaidīti, sākotnēji diagnoze tika uzstādīta vienkārši ārsta kabinetā, kad neirologs pieļāvis 90% iespēju, ka šim bērniņam ir autisms.

Problēmu pamanīja bērnudārzā

“Īstenībā to, ka Tomasa emocionālajai veselībai varētu būt kādas novirzes no normas, pamanīja viņa bērnudārza audzinātājas un auklītes – viņas bija ievērojušas dažādas lietas, kas uz to norādīja. Piemēram, Tomasam nepatika citi bērni, viņš spēlējās viens pats, stūrītī ar mantām, ko bija paņēmis līdzi no mājām. Bieži staigāja uz pirkstgaliem un tamlīdzīgi. Kad bērnudārza pedagogi šos novērojumus mums pasniedza un ieteica vērsties pie neirologa, man nevienā brīdī nebija doma, ka vajadzētu par to strīdēties. Tieši pretēji – es saku paldies audzinātājām un auklītēm, ka viņas to pamanīja. Tad uzreiz arī vērsāmies pie speciālistiem, un diagnoze tiešām tika apstiprināta,” – atceras Elīna.

Pēc tam puisēns sāka saņemt speciālo terapiju, kas daļēji tiek nodrošināta par pašvaldības līdzekļiem, un Elīna neslēpj – šī terapija ārkārtīgi uzlabojusi dēla veselību.

Lūgs līdzcilvēku palīdzību

“Tagad viņš pats prot ēst, viņš runā, spēlē lomu spēles, viņam vairs nav izteiktas agresijas, bailes vai nepatikas pret citiem cilvēkiem. Bērnudārzā viņš iet savu vienaudžu grupiņā. Īstenībā es pat iedomāties nevarēju, mēs pat necerējām, ka šī terapija bērnam iedos tik ļoti daudz. Tāpēc šobrīd, kad esmu uzzinājusi, ka turpmāk šāda terapija vecākiem būs jāsedz pašiem, esmu izmisusi. Vidēji tie ir 700 eiro mēnesī, bet, ja vēlas to, ko šī terapija iekļauj kopumā, tie ir aptuveni 13 000 eiro gadā. Mūsu ģimene to nevar atļauties, taču visi speciālisti norāda, ka bērniem ar autismu šo palīdzību ir ļoti svarīgi saņemt līdz 7 gadu vecumam, lai viņi vēlāk varētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Uzskatu, ka šī ir liela problēma kopumā, arī citām ģimenēm, jo šādi bērniņi ir, un, ja ģimene nevar atļauties to segt no saviem līdzekļiem, sanāk, ka bērnam netiek sniegta palīdzība. Uzskatu, ka ir jāiet un jādara, nevar sēdēt un kaut ko gaidīt – man nav neērti lūgt palīdzību, jo es vēlos palīdzēt savam bērnam. Situācija ir tāda, kāda tā ir, mūsu gadījumā šī diagnoze nāca pilnīgi negaidīti, bet es uzskatu, ka sliktākais ir neko nedarīt. Tāpēc es centīšos darīt tik, cik manos spēkos, lai savam bērnam palīdzētu,” – tā Elīna.

Vecāku diena pakārtota bērniņa vajadzībām

Elīna neslēpj – šobrīd viņa savu dienu ir spiesta pielāgot Tomasa terapijai un vajadzībām. Viņa stāsta, ka zina arī tādus vecākus, kuri ir spiesti pat pamest darbu, jo to nav iespējams apvienot ar bērna vajadzībām. Elīna ir skaistumkopšanas speciāliste, un darbadienās klientus viņa var pieņemt tikai līdz plkst. 13.00, jo vēlāk visu laiku nākas veltīt dēlam.

“Tomasam šobrīd nodarbības ir trīs reizes nedēļā. Bērnam ir jādodas pakaļ uz bērnudārzu, pēc tam jāved uz terapiju, tur jāgaida. Protams, tas ir gan laika patēriņš, gan arī finanses tiek iztērētas, jo, piemēram, mēs ar dēliņu esam sarunājuši, ka pēc terapijas viņš tiek pie “McDonalds” vai “Hesburger” komplektiņa. Viņam ir svarīgas šīs tradīcijas, šī nemainīgā kārtība. Protams, ka nauda iztērējas arī ceļā, braukājot,” – viņa dalās pieredzē.

“Klausījos šajos stāstos ar asarām acīs”

Tajā pašā laikā Elīna uzskata, ka ir viena no tām mammām, kura šajā situācijā turas ļoti labi. “Reiz es devos uz tādu kā grupu, līdzīgi kā anonīmie alkoholiķi, vienīgi tur visi zināja cits cita vārdus. Tur bija sanākušas mammas, kuru bērniem ir diagnosticēts autisms. Es klausījos šajos stāstos ar asarām acīs, jo sievietes stāstīja par to, ka ir gribējušas izdarīt pašnāvību, ka dzer antidepresantus, lielākajai daļai to māmiņu ir nopietna depresija. Man nekas no tā visa nav – es uz to skatos citādi. Ir problēma, kura ir jārisina, turklāt nu jau pēc šīm terapijām mēs ar Artjomu redzam, ka Tomasa stāvoklis patiešām ir krietni uzlabojies. Tagad man ir tāds bērns, uz kādu mēs pat “necerējām”! Tāpēc neesmu nekādās grupās vai apvienībās, kur satiekas cilvēki ar līdzīgu problēmu, jo man pašai šis emocionālais atbalsts nav nepieciešams. Kaut kādā ziņā es pat uzskatu, ka šī slimība ir kā “dāvana”, jo tā ir brīnišķīga iespēja tuvāk un vairāk iepazīt savu dēlu,” – viņa stāsta.

Vienīgais, uz ko Elīna cer, ka Tomasiņš, kurš februārī svinēs piekto dzimšanas dienu, varēs turpināt saņemt šo terapiju. Tāpēc Elīna atklāti saka, ka “darīs jebko”, lai palīdzētu savam bērnam: “Esmu ar mieru gan lūgt palīdzību līdzcilvēkiem, gan dziedāt koncertos par ziedojumiem. Esmu ar mieru darīt visu, lai palīdzētu savam dēliņam."