Eiropas Savienība (ES) šogad no Krievijas importējusi sašķidrināto dabasgāzi (LNG) rekordlielos apjomos, neraugoties uz bloka centieniem pārtraukt atkarību no Krievijas gāzes pēc iebrukuma Ukrainā, ziņo britu laikraksts "Financial Times" (FT).

Saskaņā ar energoresursu tirgus analītikas kompānijas "Kpler" datiem Eiropa līdz decembra vidum importējusi 16,5 miljonus tonnu Krievijas LNG, kas ir vairāk nekā pērn, kad importa apjoms bija 15,18 miljoni tonnu. Šis apjoms ir lielāks arī par iepriekšējo rekordu - 15,2 miljoni tonnu 2022.gadā.

"Tas, ko esam redzējuši šogad, ir pārsteidzoši," sacīja Enerģētikas ekonomikas un finanšu analīzes institūta analītiķe Ana Marija Jallere-Makareviča. "Tā vietā, lai pakāpeniski samazinātu Krievijas LNG importu, mēs to palielinām."

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā ES noteica mērķi līdz 2027.gadam pārtraukt jebkādu Krievijas fosilā kurināmā importu, taču Eiropas ostās ievestie LNG sūtījumi turpina pieaugt.

Atšķirībā no gāzes importa pa cauruļvadiem, kas ir sarucis līdz minimumam, un Krievijas naftas un akmeņogļu importa, kas ES ir aizliegts, Krievijas LNG imports joprojām ir atļauts.