Likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta
ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanā Finanšu ministrija (FM)
kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu aicina noteikt
valsts drošību, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par vidēja
termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem", kas iesniegts
valdībā.

FM norāda, ka fiskālā telpa 2025.gadā ir negatīva, tāpēc ar
aizsardzību nesaistītajām politikas prioritātēm ir jāmeklē papildu finansējuma
avoti.

Attiecīgi priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem nākamajiem
budžetiem varēs iesniegt tikai Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija,
teikts FM ziņojumā.

Lēmumu par papildu finansējumu drošībai FM aicina pieņemt
pēc aktualizēto makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības
budžeta bilances prognožu 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam izskatīšanas
Ministru kabinetā.

Citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu
noteikšana būtu iespējama, pārskatot esošo budžeta programmu un apakšprogrammu
izdevumus un pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem, vai
rodot papildu finansējuma avotus, sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus
jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai.

Attiecīgi FM aicina nozaru ministrijas nesniegt priekšlikumus
ar papildu finansējuma pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem, vienlaikus
pārskatot bāzes izdevumus un sagatavojot priekšlikumus, lai jaunos pasākumus
nodrošinātu esošo bāzes izdevumu ietvaros.

Tāpat arī neatkarīgās iestādes tiek aicinātas nesniegt priekšlikumus
par prioritārajiem pasākumiem. Vienlaikus FM norāda, ka neatkarīgās iestādes ir
jāuzklausa valdības sēdē.

FM ziņojumā teikts, ka Latvijas Stabilitātes programmā
2024.-2028.gadam prognozēta negatīva fiskālā telpa 2025.gadā ir 0,6% no
iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā jeb mīnus 279,5 miljoni eiro, 2026.gadā -
0,1% no IKP jeb mīnus 67,8 miljoni eiro, 2027.gadā - 0,2% no IKP jeb mīnus 77,8
miljoni eiro. Pozitīva fiskālā telpa paredzēta 2028.gadā - 0,02% no IKP jeb
10,4 miljoni eiro, neskaitot iespējamo papildu finansējumu vienreizējo pasākumu
izdevumiem, kas jebkurā gadījumā 2025.gadā nevar pārsniegt 222,7 miljonus eiro.

Ministru kabinets 30.aprīļa sēdē uzdeva FM sagatavot un
finanšu ministram līdz 12.septembrim iesniegt izskatīšanai valdībā kā budžetu
pavadošo likumprojektu grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā (FDL), kas
palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no IKP uz 1% no
IKP.

Pieņemot šādu lēmumu, fiskālā telpa būtiski uzlabosies,
teikts FM ziņojumā. 

Tiesa, 2025.gadā tā joprojām ir negatīva jeb mīnus 56,8
miljoni eiro, bet turpmākajos gados tā ir pozitīva - 2026.gadā 153 miljoni
eiro, 2027.gadā 168,6 miljoni eiro un 2028.gadā 269,3 miljoni eiro. Tomēr šajā
gadījumā papildu vienreizējos pasākumus nav iespējams finansēt, norāda FM.

деньги

Budžets

Politika

Finanšu ministrija

Oбщество

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanā Finanšu ministrija (FM) kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu aicina noteikt valsts drošību, teikts FM...

Finanšu ministrija aicina kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikt drošību

LETA

Похожие новости

Загружаем...