Lai atvieglotu ģimenes ārstu noslodzi, nosūtījumus uz invaliditātes ekspertīzi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK) biežāk vajadzētu sagatavot arī citiem medicīnas speciālistiem, šādu viedokli VDEĀVK diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle un Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedras lektore Gunta Tīcmane.

Nosūtījumus uz VDEĀVK invaliditātes noteikšanai var sagatavot ne tikai ģimenes ārsti, bet arī citi medicīnas speciālisti - visbiežāk nosūtījumi komisijā tiek saņemti no psihiatriem, oftamologiem, nereti arī traumatologiem, informēja VDEĀVK Rīgas apvienotās nodaļas vadītājs Edvīns Vasaraudzis. Viņaprāt, būtu atbalstāms, ka nosūtījumus uz komisiju gatavotu plašāks speciālistu loks.

VDEĀVK ārstu valsts komisijas vadītāja Daina Grabe norādīja, ka ar vienu ģimenes ārsta vizīti reizi desmit gados nepietiek, lai pēkšņi apliecinātu invaliditātes statusu - jābūt ilgstošiem slimības un funkcionālo traucējumu pierādījumiem. Grabe atgādināja, ka īslaicīgu funkcionālu traucējumu gadījumā pieejamais atbalsta veids ir darba nespējas lapas.

Tīcmane akcentēja, ka darba nespējas lapu skaits būtiski pieaudzis, un visbiežāk tās noformē pirmspensijas vecuma iedzīvotāji vecuma grupā no 60 gadu vecuma.

Nereti uz invaliditātes komisiju tiek sūtīti arī ap 100 gadus veci pacienti ar kognitīviem un funkcionāliem traucējumiem liela vecuma dēļ, norādīja Tīcmane, piebilzdama, ka var diskutēt par to, vai arī vecuma traucējumi ir tas pats, kas invaliditāte, vai arī šim statusam tomēr attiecināmi citi kritēriji un atbalsta veidi.

Tīcmane uzsvēra, ka dažkārt cilvēki paši ar aktīvu rīcību veselības labā var samazināt invaliditāti, kamēr citi neko veselības uzlabošanas labā nedara. Vienlaikus "apburto loku" rada situācija, kad bezdarbnieki vēršas pie ģimenes ārsta, lai izvairītos no potenciālas invaliditātes, taču nav nepieciešamo līdzekļu, lai veiktu ārstēšanos.

Vidēji mēnesī VDEĀVK saņem aptuveni 6000 invaliditātes statusa pieteikumus. Invaliditātes pieteikumam VDEĀVK jāiesniedz personas iesniegums ekspertīzes veikšanai, ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums uz komisiju, pārstāvību apliecinoša dokumenta kopija gadījumā, ja dokumentus iesniedz par citu personu, kā arī dokumenti, kas apliecina speciālos cēloņus.

Ja informācija ir nepietiekama, ārsts vai eksperts var uzaicināt pacientu uz klātienes ekspertīzi, kurā tiek izvērtēti attiecīgie funkcionālie ierobežojumi - psihes, redzes, kustību un citi.

Nosūtījums uz komisiju ir derīgs divus mēnešus. Ja dokumenti ekspertīzei iesniegti, kad līdz esošās invaliditātes termiņa beigām ir vairāk nekā divi mēneši, atkarībā no noteiktās invaliditātes pakāpes atšķiras invaliditātes noteikšanas datums. Smagākas invaliditātes piešķiršanas gadījumā tā no nākamā gada stāsies spēkā ar datumu, kad komisijā saņemti visi atbilstošie dokumenti. Vieglākas, tādas pašas pakāpes, vai invaliditātes atcelšanas gadījumā lēmums tiks noteikts ar jaunā lēmuma pieņemšanas datumu mēneša laikā.