Igaunijas parlaments trešdien pieņēma likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada samazināt viena un divu centu monētu izmantošanu, preču vai pakalpojumu groza galīgo summu noapaļojot līdz tuvākajiem pieciem centiem, ja pirkums tiek veikts skaidrā naudā.

Par grozījumiem balsoja 74 deputāti, neviens nebija pret un neviens neatturējās.

Grozījumi paredz, ka, maksājot skaidrā naudā, joprojām būs iespējams norēķināties ar viena un divu centu monētām, taču šajās nominālvērtībās atlikums vairs nets dots un iepirkumu groza kopējā summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem. Summa, kas beidzas ar vienu, diviem, sešiem vai septiņiem centiem, tiks noapaļota uz leju, bet summa, kas beidzas ar trīs, četriem, astoņiem vai deviņiem centiem, – uz augšu.

"Samazinot vajadzību pēc mazo nominālu centiem, mēs samazinām arī ražošanas, apkalpošanas izmaksas un ietekmi uz vidi. Šīs izmaiņas neradīs cenu pieaugumu vai nepieciešamību mainīt atsevišķu preču cenas. Iepirkumu groza cena, maksājot skaidrā naudā, samazināsies vai palielināsies ne vairāk kā par diviem centiem. Noapaļošanas kontrole paliek pircēja ziņā, un viņam būs izvēle - ja maksā skaidrā naudā, cena tiek noapaļota, ja maksā ar karti, tad ne. Komersantam šādas izvēles nav, viņiem noapaļošana būtu automātiska un atkarīga no klienta maksājuma veida," iepriekš paskaidroja finanšu ministrs Marts Verklaevs.

"Mazo nominālu centi bieži vien aizmirstas kabatās vai pazūd, tāpēc cilvēkiem tā ir gandrīz tikai zaudēta nauda. Ar šīm izmaiņām ietaupām mēs visi un cita starpā aizsargājam dabu," norādīja ministrs.

Igaunijas centrālā banka pēdējo gadu laikā apgrozībā laidusi vidēji 40 tonnas viena un divu eiro centu nomināla monētas gadā, un maksājumos tiek izmantota tikai neliela daļa šo monētu. Ņemot vērā ietekmi uz vidi, izmaksu un ieguvuma attiecību, turpmāka vismazāko nominālu eiro monētu kalšana nav saprātīga. Visbiežāk cilvēki viena un divu eiro centu monētas saņem veikalā kā atlikumu, bet paši reti tās izmanto maksājumiem, skaidro Finanšu ministrija, kas izstrādāja grozījumus.

Vidēji tikai 3% no emitētajām viena un divu eiro centu monētām atgriežas Igaunijas centrālajā bankā. 2023.gadā Igaunijas Banka sadarbībā ar pasta pakalpojumu kompāniju "Omniva" rīkoja monētu apmaiņas kampaņu, kurā centrālajā bankā atgriezās 30% apgrozībā laistu divu vismazāko nominālu monētu.

Kopš Igaunija 2011.gadā pievienojās eirozonai, Igaunijas Banka ir laidusi apgrozībā 612 tonnas monētu ar viena un divu centu nominālvērtību.

Igaunijas Bankas skaidras naudas un infrastruktūras nodaļas vadītājs Raits Rosve pērn norādīja, ka mazā nomināla monētas ir videi kaitīgākas nekā, piemēram, divu eiro monētas. Atšķirībā no lielāka nomināla monētām tās nevar pārkausēt, jo tās veidotas no tērauda un pārklātas ar plānu vara kārtu. Metālu atdalīšana ir sarežģīts un dārgs metalurģisks process.

Jau ziņots, ka līdzīgu risinājumu, kas paredz līdz pieciem centiem noapaļot pirkuma groza summu, taču viena un divu centu monētas neizņemt no apgrozības, martā atbalstīja Lietuvas Seims. Paredzams, ka šāda kārtība Lietuvā stāsies spēkā 2025.gada maijā.

Savukārt Latvijas Banka izstrādājusi likumprojektu, kas paredz skaidras naudas maksājumus noapaļot līdz pieciem centiem, bet viena un divu centu monētas izņemt no apgrozības.

Maksājumos skaidrā naudā summas jau tiek noapaļotas līdz pieciem centiem sešās eirozonas valstis - Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā.