Investori vienmēr meklē iespējas, kā mazināt riskus un palielināt peļņu. Viens no risinājumiem ir investīciju pārdale starp dažādām bankām un ieguldījumu sabiedrībām, un šobrīd redzams, ka arvien pieaugoša interese ir par iespēju ieguldījumus diversificēt arī ģeogrāfiski. Tas ir - pārcelt daļu naudas uz ārvalstu bankām. Te gan jāuzsver, ka šāda prakse turīgiem investoriem ir bijusi vienmēr, taču, protams, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un līdz ar to pieaugošie ģeopolitiskie riski reģionā ir bijis pamudinājums par to interesēties plašākam lokam.

Capitalia, kā investors, kas fokusējas uz ieguldījumiem Baltijas valstīs, nemudina un neaicina izvēlēties ārvalstu bankas kā primāro risinājumu, bet skatīties uz savu investīciju portfeli un tā diversifikāciju plašākā mērogā. Cik liels ir mans investīciju portfelis, kuros reģionos es ieguldu, kas ir manu ieguldījumu turētājbanka un citus apsvērumus. Turklāt, ja investīciju portfelis ir mazāks par 50 tūkstošiem eiro, apsvērt ieguldīt ar ārvalstu banku starpniecību var nebūtu racionāli no izmaksu viedokļa. Ja tomēr investīcijas ārvalstu bankās šķiet atbilstošs risinājums risku diversifikācijai, tad noteikti ir vērts zināt sekojošo.

Sadarbības partneris jāizvēlas pārdomāti

Pirmais solis drošības rezervju izveidošanai ir izveidot spēju saņemt, izņemt un maksāt naudu ārpus Baltijas valstu finanšu sistēmas. Respektīvi - atvērt kontu ārvalstu bankā vai maksājumu iestādē. Visvienkāršāk to ir paveikt, izmantojot jaunā kaluma maksājumu iestādes, kurām ir ērtas tiešsaistes iespējas konta atvēršanai un pārvaldīšanai, kā arī zemas kontu apkalpošanas izmaksas. Starp šādām maksājumu iestādēm ir jau populārās Revolut un Paysera, taču abas tās atrodas Lietuvā un gluži nav piemērotas mērķim turēt naudu ģeogrāfiski tālāk no Latvijas. Tāpēc kā alternatīva var tikt apsvērta Beļģijā licensētā maksājumu iestāde Wise. Uzņēmums (agrāk saucās Transferwise) ar saknēm Igaunijā tagad ir Anglijas akciju biržā kotēts un stabili pelnošs uzņēmums. Konta atvēršana un uzturēšana tajā ir bez maksas. Savukārt konta atvēršana citu Eiropas valstu bankās ir iespējama, apmeklējot ārvalstu bankas klātienē. Tālāk jau vērspapīru kontu atvēršanu Latvijas privātpersonam vai uzņēmumiem piedāvā virkne starptautisku brokeru sabiedrību, piemēram, Interactive Brokers (konts Īrijā vai citur Eiropā) un Saxo Banku (Dānijā).

Jāziņo VID

Privātpersonām, izveidojot vērtspapīru kontu ārpus Latvijas, ir svarīgi atcerēties par to paziņot Valsts ieņēmumu (paziņojums brīvā formā) līdz tekošā gada beigām, lai šo vērtspapīru klasificētu kā ieguldījumu kontu ienākumu nodokļu aprēķinam. Pārskaitījumus uz šo ārvalstu vērtspapīru kontu ir vērts uzreiz veikt caur savu ārvalstu maksājumu kontu. Tas nodrošinās to, ka, ja vēlēsies naudu no vērtspapīru konta izņemt, tad varēsi to uzreiz bez papildus birokrātijas skaitīt uz savu maksājumu kontu ārzemēs.

Nekustamais īpašums kā alternatīva investīcija, bet ar zemāku ienesīgumu

Bieži ir dzirdēts, ka investori risku diversifikācijai iegādājas īpašumu valstī, kur pašiem patīk atpūsties (piemēram, Spānijā) un cenšas to iznomāt tajā laikā, kad paši tur neatrodas. Jā, to var darīt, bet jārēķinās, ka bieži vien nepieciešamais laika patēriņš šādā projektā ir lielāks, nekā cerēts, savukārt ienesīgums - mazāks. Apsverot šādu ieguldījumu, nevajag aizmirst par dzīvokļa pirkuma izdevumiem (brokera, nodevas) un uzturēšanas izdevumiem (ienākuma nodokļus, māklera vai administratora komisiju, dīkstāvi, remontu un regulāro atjaunošanu starp nomniekiem). Galu galā, aprēķinot visas izmaksas, parasti cerētās gada atdeves 6% līdz 8% vietā, investori nopelna 2% līdz 4%, turklāt neskaitot savu laika ieguldījumu. Tāpat šāds ieguldījums nav īpaši likvīds. Rezultātā, iespējams, ir vieglāk turēt naudu depozītā vai valsts vērtspapīros un saņemt līdzīgu atdevi bez papildu stresa.

Zelts un kriptovalūtas bez ģeogrāfiskām robežām

Ja domā par citām ieguldījumu alternatīvām risku diversifikācijai, zelts un kriptovalūtas piedāvā uzkrājumu veidus, kuriem nav ģeogrāfisko robežu. Ārkārtas rezervju uzkrājumiem bieži priekšroka tiek dota zeltam. Galvenais apsvērums - tas ir diezgan vērtīgs pret savu izmēru un svaru (salīdzinot, piemēram, ar sudrabu), attiecīgi to ir vieglāk glabāt un pārvadāt. Izvēlei starp monētām un stieņiem, visdrīzāk ir jādod priekšroka tam, kuram ir vismazākais spreads jeb starpība starp dārgmetāla pirkšanas un pārdošanas cenu, un kas ir ražots starptautiski atzītā kaltuvē. Rezultātā, piemēram, Valcambi vienas trojas unces stieņi ir viens no visērtākajiem variantiem (un ir nopērkams arī Tavex maiņas punktos Latvijā).

Savukārt kriptovalūtām nav gan ģeogrāfisko robežu, ne fiziskās glabāšanas nepieciešamība. Tāpēc Bitcoins tiek arī dēvēts par mūsdienu zeltu. Problēma (tāpat kā ar zeltu) ir, ka arī kriptovalūta ir jāspēj pārvērst eiro vai citā valūtā, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt ikdienas norēķinus. Attiecīgi ir nepieciešams sasaistīt kriptovalūtas biržu (vietu kur pērk un pārdot kriptovalūtu) ar savu norēķinu kontu. Jāņem vērā, ka daudzas bankas neļauj ne izskaitīt, ne saņemt naudu no jebkādām kriptovalūtu biržām. Tāpat laba prakse ir neturēt savus kriptovalūtas uzkrājumus biržā, bet gan sevis kontrolētā maciņā, piemēram, kā piedāvā Ledger.

Secinājumi

Iespējas mūsdienās pasargāt savu naudu no dažādām finanšu svārstībām un citiem riskiem ir ļoti plašas, un šajā piedāvājumā noteikti var apmaldīties un izvēlēties sev nepiemērotu risinājumu. Ne visiem ir ieteicams pirkt zelta stieņus vai dzīvokļus Alikantē, un ne visiem ir vajadzība vērt kontus ārvalstu bankās. Taču, ja šāda iespēja tiek apsvērta, labāk konsultēties ar finanšu jomas ekspertiem, kas var dot precīzus padomus, lai nesanāk bēgot no vilka ieskriet lācim rīklē. Jo finanšu krāpniecības apmēri šobrīd ir nebijuši augstā līmenī, arī ieguldījumu pasaulē.