Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Izglītības ministrija atklāj, kā ārzemju studenti apiet sistēmu, lai tiktu pie stipendijām

RSU ēka Dzirciema ielā. Foto: Zane Bitere/LETA

RSU ēka Dzirciema ielā. Foto: Zane Bitere/LETA

Valdība otrdien atbalstīja virkni grozījumu valsts stipendijas piešķiršanas kārtībā ārzemniekiem, tostarp apņemoties stingrāk kontrolēt tās saņemšanas termiņu.

Spēkā esošā kārtība paredz, ka viena konkursa ietvaros stipendiju piešķir ne ilgāk kā uz vienu akadēmisko gadu un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Taču, kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), praksē ir bijuši precedenti, kad studenti saņem stipendiju divus gadus pēc kārtas, pēc tam paņem akadēmisko gadu, pēc kura atkal piesakās stipendijai. Īpaši tas novērots otrā cikla profesionālajās studiju programmās.

Šāda pieeja neatbilst stipendijas mērķim, gan īstenojot starptautiskās saistības, gan piesaistot pēc iespējas vairāk ārvalstu studentus, uzskata IZM. Turpmāk studenti no ārzemēm Latvijas valsts stipendiju varēs saņemt tikai divus termiņus.

Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA) pārbauda stipendiātu sarakstus trīs gadu garumā, lai noteiktu, vai students nesaņem stipendiju trešo akadēmisko gadu pēc kārtas. Savukārt ar nākamo stipendiju konkursu nākamā gada februārī aģentūra pārbaudīs stipendiātu sarakstus pēdējo piecu gadu laikā. Tas nepalielinās VIAA administratīvo slogu, atzīmēja IZM.

Šobrīd noteikumos tāpat noteikts, ka stipendiātiem jāapgūst 80% no studiju plāna vai studiju kursiem. To nav praktiski izmērīt arī augstākās izglītības institūcijai, un prasība uzskatāma par lieku birokrātisku procedūru, norādīja IZM. Tā vietā noteikts, ka ārzemnieka vidējam svērtajam vērtējumam semestrī būs jābūt ne mazākam par 60% stipendijas saņemšanai.

Ar atbalstītajiem grozījumiem arī izslēgta prioritāte par papildu pieciem punktiem latviešu un baltu filoloģijas, literatūras un kultūras vai Latvijas vēstures studijām, jo nav noteikts studiju programmu saraksts, uz kurām attiektos kritērijs.

Pēc VIAA sniegtās informācijas pēdējo piecu gadu laikā šo kritēriju varēja attiecināt no diviem līdz pieciem pieteicējiem gadā. Papildus tam visi ārvalstu studenti apgūst latviešu valodu pamata līmenī, ja studijas Latvijā ir plānotas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 30 kredītpunktus. Daļa no viņiem brīvajā laikā arī apmeklē latviešu tautas deju kopas vai dzied koros, interesējas par vēsturi. Tādēļ IZM uzskata, ka visi ārvalstu studenti daļēji jau atbilst šim prioritārajam kritērijam, un tā izslēgšana neietekmēs vērtēšanas objektivitāti.

Iepriekš tika noteikts, ka IZM katru gadu līdz 1.novembrim nosaka stipendijas apmēru nākamajam studiju gadam - vismaz 498,01 eiro mēnesī pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studijām, bakalaura un maģistra studijām, bet doktorantūras studijām vismaz 668,75 eiro mēnesī.

Taču, kā norādīja IZM, no 2016.gada šie minimālie apmēri tiek pārsniegti. Tāpēc ar grozījumiem noteikts, ka minimālais stipendijas apmērs īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmā ir vismaz 500 eiro mēnesī, bet trešā cikla augstākās izglītības programmā - vismaz 700 eiro.

Stipendiju piešķirs par to mēnesi, kad tās saņēmējs atrodas Latvijā un studē augstskolā vairāk par 15 kalendāra dienām. Kontroli par to uzņemsies augstskola, kurā studē ārvalstu students. Prasība nodrošinās līdzsvaru starp atbalstu ārvalstu studentiem un prasību par fizisku klātbūtni Latvijā, vienlaikus ļaujot elastīgu pieeju ar iespēju daļu studiju veikt attālināti, klāstīja IZM.

Lai ātrāk reaģētu uz humanitārajām krīzēm, Vērtēšanas komisija turpmāk varēs lemt par 10% finansējuma kvotas nepiemērošanu ne tikai attiecībā uz studējošiem ārzemniekiem no Ukrainas, bet arī no citām valstīm esošā stipendiju budžeta un kopējā deleģējuma ietvaros.

Tāpat precizētas prasības iesniegumam pievienojamo dokumentu noformējumam, piemēram, dokumentu parakstīšanas kārtība.

Ārzemnieks var pretendēt Latvijas valsts studiju stipendijai, ja ir noslēgts starpvalstu līgums, starpvalstu sadarbības programmu ietvaros, kā arī pēc paritātes principa, ja ārzemnieks ir no tās valsts, kura piedāvā stipendijas Latvijas pilsoņiem.

Pēc IZM sniegtās informācijas 2023.gada stipendiju pieteikšanās uzsaukumā Latvijas valsts stipendijai varēja pieteikties 43 valstu pilsoņi. Pēdējo sešu gada laikā uz vienu studiju stipendiju pieteicās trīs līdz četri ārzemnieki.

RSU ēka Dzirciema ielā. Foto: Zane Bitere/LETA

RSU ēka Dzirciema ielā. Foto: Zane Bitere/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие новости

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas