Trešdien plkst.13 izsludināta Saeimas ārkārtas sēdē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma skatīšanai.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka komisijas deputāti ir vienisprātis par to, ka gala ziņojums skatāms ārkārtas sēdē, nevis ceturtdien kārtējā sēdē, kā tas bija plānots līdz šim.

Kulbergs paskaidroja, ka gala ziņojums skatāms atsevišķā sēdē, jo ceturtdien Saeimas kārtējā sēde ir vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, nākamā Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas.

Kā vēstīts, gala ziņojumā teikts, ka Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels.

Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka SM jau savās 2021.gada prezentācijās "Rail Baltica" projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gada rudenī tika informēta, ka "Rail Baltica" projekta kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi eiro bez inflācijas.

Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošana.

Ceturtdien par ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām - komisijas vadītājs Kulbergs, Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs ("Stabilitātei") un Kristaps Krištopans (LPV).

Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS). Ābrama un Labucis iebilda atbildīgo personu saraksta veidošanai, uzskatot to par subjektīvu vērtēšanu.

Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai bija noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".