<p></p><p><b>Par Lieldienu svinēšanu netrūkst interesantu tautas ticējumu
- arī veselības un skaistuma uzturēšanas jomā. Ko par tiem saka speciālisti un
kā tos varam realizēt mūsdienās? Stāsta “BENU Aptieka” piesaistītās ekspertes,
ģimenes ārste Zane Zitmane, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un “BENU
Aptieka” klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.</b></p>

<h3><b>Ticējums: Lieldienas rītā priekš saules jāmazgā mute, tad
vasarā miegs nenāk.</b></h3>

<p>Iespējams, ticējums radies, jo cilvēki bija novērojuši, ka
agra celšanās ļauj dienā paveikt vairāk darbu, būt aktīviem un enerģiskiem,
skaidro ģimenes ārste Zitmane. Ceļoties un ejot gulēt līdz ar sauli (tā
sauktais cirkadiānais ritms), varēja efektīvi izmantot diennakts gaišo laiku.
Tas ir fizioloģiski vispiemērotākais cilvēka organismam, jo saules gaisma
regulē miegu, hormonu izdalīšanos, ķermeņa temperatūru. Dienas sākšana ar
saules gaismu aktivizē seratonīna izdalīšanos un uzlabo garastāvokli. Savukārt
vakarā, kad kļūst tumšs, izdalās miega hormons melatonīns, raisot dabisku
nogurumu, kas ļauj vieglāk un ātrāk aizmigt. Līdz ar to saules ritma ievērošana
var palīdzēt sakārtot miegu. Veselīgs miegs ir ļoti svarīgs cilvēka veselībai
un labsajūtai, un, ja iespējams, jācenšas doties pie miera laicīgi, nevis nakts
vidū, un negulēt līdz pusdienlaikam. Regulārs miega režīms uzlabo
koncentrēšanās spējas, kognitīvās funkcijas un samazina nogurumu dienas laikā.</p>

<h3><b>Ticējums: Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms
saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu.</b></h3>

<p>Lieldienas ir pavasara atnākšanas un dabas mošanās laiks.
Arī mēs, cilvēki, it kā mostamies no garās ziemas, saka uztura speciāliste Sondore.
Lielās dienas ticējumos un rituālos pavasara saulgriežos, daļa ir veltīti labai
veselībai, skaistumam, labai dzīvei, pārticībai. Sārti vaigi liecina par labu
veselību un skaistumu. Mūsdienās ir zināms, ka dzērvenes satur polifenolus ar
antioksidatīvām īpašībām, kas palīdz organismam cīnīties ar brīvajiem
radikāļiem, vitamīnus, organiskās skābes, luteīnu, zeaksantīnu, beta
karotinoīdus, C vitamīnu, A, E, K vitamīnu un minerālvielas. Tāpat šai mazajai
purva odziņai piedēvētas unikālas ārstnieciskas īpašības - sviedrējoša,
uzrīndzenošana, pretvīrusu un antibakteriālas īpašības, pret paaugstinātu
asisnspiedienu un citas. Tātad ēdam dzērvenes un uzņemam to vērtīgās vielas arī
mūsdienās!</p>

<h3><b>Ticējums: Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un
citi kukaiņi.</b></h3>

<p>Viena no latviešu Lieldienu paražām ir šūpoļu kāršana un
šūpošanās, kas simbolizē saules kustību vai šūpošanos - lai būtu labāka raža,
gads būtu veiksmīgs, nenāktu miegs, nekostu odi un nebūtu lietaina vasara, saka
klīniskā farmaceite Priedniece. Mūsdienās pieejams plašs repelentu klāsts, kas
palīdzēs atvairīt odus un ērces. Te noderēs sintētiskie vai dabīgie repelenti
aerosolu veidā, ko izsmidzina uz ādas, apģērba un apaviem. Dabīgo līdzekļu
sastāvā izmanto krustnagliņu, lavandas, tējaskoka, eikalipta, rozmarīna,
ģerānijas, piparmētras ēteriskās eļļas. Izmanto arī aproces, kas atbaida gan
odus, gan ērces vai ultraskaņas repelenta ierīces bērniem, pieaugušajiem un
mājdzīvniekiem, kas izstaro pulsējošus ultraskaņas impulsus ērču atbaidīšanai.
Tāpat, ejot mežā, atcerieties - lai ērces nepiesūktos, jāparūpējas par
piemērotu, piegulošu apģērbu gaišās krāsās, kreklu ar garām piedurknēm un garām
biksēm, kuru gali sabāzti zeķēs vai zābakos, kā arī jānēsā cepure vai lakats.
Ik pa laikam apskatiet, vai pa apģērbu nerāpo kāda ērce, bet, atnākot mājās,
apskatieties, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērču.</p>

<h3><b>Ticējums: Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu
apaļi kā olas.</b></h3>

<p>Mūsu senčiem pārtikas pieejamība bija sezonāla un atkarīga
no rudenī sagādātajiem krājumiem. Pavasaris ir laiks, kad ēdiens bija jātaupa,
jaunā raža vēl nebija prognozējama, vistas sāka dēt olas, atnesās mājlopi.
Savukārt apaļi vaigi vai apaļīgums bija veselības zīme, īpaši maziem bērniem,
stāsta uztura speciāliste Sondore. Olas ir bagātīgs olbaltumvielu avots - olu
baltums tiek pieņemts par olbaltumu bioloģisko standartu, tās satur visas
neaizvietojamās aminoskābes, antioksidantus (luteīnu un zeaksantīnu), folātus,
riboflavīnu, holīnu, A, B12, D, K vitamīnu, tauksskābes, dzelzi, kalciju,
fosforu, cinku, sēru, selēnu, nātriju, Omega-3. Turklāt olas sniedz sāta sajūtu
ilgākam laikam. Vidēji vienā olā ir 6 grami olbaltumvielas un ~ 70 kcal. Ar
vitamīniem un taukvielām bagāts ir olas dzeltenums - tajā ir vitamīni, dzelzs,
kalcijs, fosfors, cinks, holīns, lecitīns, kā arī antioksidanti luteīns un
zeaksantīns. Tāpēc visa ola kopumā ir tik unikāla un vērtīga! Noteikti nav
jāmet ārā dzeltenums un jāēd tikai baltums vai otrādi!</p>

<p>Dienā ieteicams apēst vienu olu vai droši var ēst olas 2-3
reizes nedēļā. Lieldienās gan parasti sakrāsotās olas apēdam krietni vairāk,
īpaši, ja ir olu kaujas un olu ripināšana. Taču atcerieties - vārītas olas
ledusskapī ieteicams uzglabāt slēgtā traukā līdz nedēļai. Olu čaumala ir
poraina, tāpēc lai tās neuzsūktu citu ēdienu un produktu aromātu, tās ir
jāuzglabā slēgtā traukā.</p>

<h3><b>Ticējums: Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš saules
lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu būs vesels.</b></h3>

<p>Ticējums, visdrīzāk, radies no senām tradīcijām kā
simboliska attīrīšanās un atjaunošanās, iezīmējot pavasari kā jaunu sākumu,
saka ģimenes ārste. Peldes vēsā ūdenī tiešām var pozitīvi ietekmēt veselību.
Regulāras vēsas ūdens peldes var stiprināt imūnsistēmu un uzlabot stresa
toleranci. Turklāt temperatūras svārstības uzlabo asinsriti. Vēl viens ieguvums
ir, ka pēc peldes izdalās endorfīni, tāpēc uzlabojas garastāvoklis. Tomēr vēsās
peldes nevajadzētu uzsākt strauji, bet organisms ir pakāpeniski jāpieradina un
jānorūda.</p>

<h3><b>Ticējums: Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu
gadu.</b></h3>

<p>Šī tradīcija arī var būt saistīta ar norūdīšanos, savukārt
veselības uzturēšanai visa gada garumā ir svarīgi veidot veselīgus ieradumus
ikdienā, kas ietver fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu, rūpes par emocionālo
labsajūtu un miegu, uzsver Priedniece. Ieteicamas regulāras fiziskās
aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā atbilstoši veselības stāvoklim, bez
pārmērībām. Ieviesiet ikdienā vairāk kustību - sākt sportot var jebkurā vecumā,
turklāt tas ir daudzu saslimšanu (piemēram, sirds un asinsvadu, gremošanas
trakta, nervu, elpošanas sistēmas saslimšanu) profilaktisks līdzeklis. Fiziskās
aktivitātes palīdz rūpēties par imunitāti, vielmaiņu un veselīgu ķermeņa svaru,
veido pareizu stāju, uzlabo kustību kordināciju, stiprina muskulatūru un kaulus,
kas ir nozīmīgi osteoporozes profilaksei. Sportošana un pastaigas svaigā gaisā
mazina stresu, uzlabo miega kvalitāti, palīdz mazināt nogurumu, palielina
enerģiju un uzlabo garastāvokli.</p>

<h3><b>Ticējums: Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt,
jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.</b></h3>

<p>Ne visi ticējumi ir jāpārnes tiešā veidā uz mūsdienām, bet
jāpadomā, kā tieši mēs katrs rūpējamies par savu veselību ikdienā, skaidro Sondore.
Vai ēdam ikdienā labu, veselīgu, sezonālu pārtiku, esam aktīvi, ievērojam darba
un atpūtas režīmu? Iespējams, šis ticējums ir saistīts arī ar pārdomātu
pārtikas uzglabāšanu - un tā tiešam ir jāievēro visur un vienmēr. Ir jāsaprot,
kādu pārtiku pērkam, kāds ir tās sastāvs un kā tā jāuzglabā. Ir jāievēro
personīgā higiēna, arī gatavojot ēdienu. Ļoti svarīgi ir mazgāt rokas ar
ziepēm! Savukārt pārtikai ir jābūt kvalitatīvai, pareizi uzglabātai. Ja pārtika
ir iepakota - ievērojiet norādes uz iepakojuma par uzglabāšanu. Kad pārtiku
izņem no iepakojuma, tā jāuzglabā slēgtās kastītēs, speciālos maisiņos. Jēli
produkti jāuzglabā slēgtos traukos ledusskapī. Gatavajam ēdienam ir jābūt
termiski apstrādātam - tas palīdz izvairīties no infekcijas slimībām, piemēram,
salmonelozes, ko izraisa salmonellas, kuras intensīvi vairojas inficētu vistu
olās. To, vai ēdienā ir vai nav salmonellu, ar aci ir neiespējami noteikt,
tāpēc savas veselības labā ir jāievēro higiēnas un ēdiena termiskās apstrādes
noeteikumi. Pirms lietošanas olas ir jāmazgā ar karstu ūdeni. Olas vāra vismaz
septiņas minūtes. Nelietojiet uzturā jēlas olas un produktus, kas var saturēt
jēlas olas. Olas cepot, ir vēlams tās cept no abām pusēm. Šie drošības pasākumi
attiecas uz visiem, īpaši uz grūtniecēm, sievietēm laktācijas periodā, bērniem
un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.</p>

<h3><b>Ticējums: Ja pirmās Lieldienās agri priekš saules lekšanas
nomazgā strautā acis, tad to vasaru nenodeg.</b></h3>

<p>Lieldienās ūdenim, kas tek pret sauli, tika piedēvēts
maģisks spēks, kas nes veselību un skaistumu. Avota ūdens jau izsenis izmantots
ādas kopšanai. Taču neatkarīgi no jūsu ādas attīrīšanas procesa Lieldienās, ir
jāatceras par ādas aizsardzību no saules, lietojot saules aizsargkrēmu un
atbilstošu apģērbu, uzsver Priedniece. Saules aizsargkrēmu uzklāj ādai 15-30
minūtes pirms atrašanās saulē, kā arī to nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc 2
stundām, kā arī pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. Saulainās un karstās
dienās jāvelk atbilstošs apģērbs - viegls un gaišs, no dabīgiem materiāliem
(piemēram, lins vai kokvilna), galvai noteikti jābūt nosegtai ar galvassegu, kā
arī jānēsā saulesbrillēs, lai aizsargātu acis.</p><p></p>

Поверия

Пасха

 Здравоохранение

Svētki

Мысли

Par Lieldienu svinēšanu netrūkst interesantu tautas ticējumu - arī veselības un skaistuma uzturēšanas jomā. Ko par tiem saka speciālisti un kā tos varam realizēt mūsdienās? Stāsta “BENU Aptieka” piesaistītās ekspertes,...

Jāšūpojas, jāmazgā mute un jāvārtās rasā – ko par Lieldienu ticējumiem saka veselības speciālisti?

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...