Dzīvnieku klātbūtne pilsētā un pilsētnieku attieksme pret dzīvniekiem – tās ir divas vadlīnijas, kurām sekojuši izstādes “Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot?” veidotāji. Viņi sniedz ieskatu tajā, kā cauri gadsimtiem rīdzinieki sadzīvojuši ar zirgiem, suņiem, žurkām un citiem kustoņiem. Pirms izstādes atklāšanas uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju devās raidījums “360 Ziņneši”.

Vieni loloti un mīlēti, citi paciesti, bet daži – aktīvi apkaroti. Tie ir dzīvnieki Rīgā – gan mājdzīvnieki, gan brīvībā dzīvojošie, un to loma rīdzinieku ikdienā ir daudz plašāka par ikdienā redzamo un zināmo.

“Mēs runājām par to izstādē, kāpēc dzīvnieki ir pilsētā, kāpēc viņi ir klātesoši, kā katrā laikā ir mainījies tas, cik viņi ir klātesoši pilsētā un kā kādā laikā ir bijusi attieksme pret viņiem,” par izstādi stāsta tās kuratore un līdzautore Rasa Pārpuce-Blauma.

Rīgā, pirmā dzīvnieku aizsardzības biedrība tika nodibināta jau pirms 163 gadiem, savukārt, jau 19. gadsimta otrajā pusē tika ieviesti nodokļi par dzīvnieku turēšanu.

“Tajā laikā biedrībām bija atšķirīgi mērķi no mūsdienu biedrībām, faktiski tas, par ko toreiz cīnījās un iestājās, cerams šodien ir jau pārvarēts. Pirmās biedrības nosaukums bija - Pret lopu mocīšanu. Par to, ko mēs visvairāk lolojam, un to ko mēs arī redzam izstādē par mājdzīvniekiem, tie ir suņi un kaķi, pret viņiem viduslaikos attieksme nebija tik lolojoša,” stāsta Pārpuce-Blauma.

Izstādes kuratore norāda – protams, attieksme gadu un gadsimtu laikā pret dzīvniekiem ir mainījusies, tomēr ļoti atšķirīgi joprojām izturamies pret tiem dzīvniekiem, kurus lolojam, un tiem, kurus lietojam pārtikā.