Pēc tam, kad mierīgi un zem drošām debesīm vasaru aizvadījusi Latvijā, režisore Žaklīna Cinovska atkal pošas uz kara plosīto Ukrainu, lai ar savām filmām visai pasaulei atvērtu acis uz to, kas tur patiesībā notiek, viņa atzinusi izdevumam "Privātā dzīve".

Uz Ukrainas pilsētu Ļvivu viņa bija plānojusi doties septembra sākumā, bet problēmas ar finansējumu šo ieceri izjauca. "Laimīga sakritība, ka neaizbraucu, jo tieši tajā laikā tur bija drausmīgais krievu uzlidojums," atminas Žaklīna.

Skumju vēsti Žaklīna saņēma šā gada janvārī, kad mūžībā aizgāja viņas draugs Oleksandrs, kurš jaunībā bija braucis pie Žaklīnas mammas, lai lūgtu viņas roku. "Bet mēs tā arī neapprecējāmies," par savu jaunības dienu mīlestību stāsta Cinovska. Romantisku attiecību vietā abiem izveidojās skaista draudzība.

"Tolaik biju Ukrainā, devos uz viņa bērēm, bet pat bēru laikā nevarēja zināt, vai tās pēkšņi nepārtrauks gaisa sirēnas," atminas Žaklīna.

Pilnu interviju ar Žaklīnu lasi izdevumā "Privātā Dzīve".