Veselības nozare ceļ trauksmi par akūtu ģimenes ārstu trūkumu lauku reģionos. Viskritiskākā situācija ir Vidzemē un Latgalē. Kāpēc jaunie ģimenes ārsti nevēlas atvērt prakses vietas un kas varētu viņus mudināt to darīt?

Raugoties uz statistiku, situācija izskatās bēdīga, jo no visiem ģimenes ārstiem katrs trešais jau ir pensionēšanās vecumā. Varētu šķist, ka tā taču ir laba iespēja stāties vietā jaunajiem speciālistiem, taču reti kurā novadā tādus izdodas atrast.

Līdz ar to pēdējos gados (2021.-2023.) pārtrauktu līgumu par prakses darbību ir krietni vairāk nekā noslēgto. Latvijas Jauno Ārstu asociācija atklāja, ka ir daudz zemūdens akmeņu, kas traucē speciālistiem pārņemt prakses. Piemēram, pašvaldību neieinteresētība, nepietiekamie ienākumi, kas apgrūtina prakses darbību, un vēl virkne citu problēmu, taču viena no būtiskākajām – telpu trūkums.

“Telpu pieejamība ir ļoti katastrofāla. Parasti piedāvātās telpas nav iespējams verificēt Veselības inspekcijā," skaidro Latvijas Jauno Ārstu asociācijas valdes locekle un ģimenes ārste Kurzemē Alise Singha.

"Ja iepriekšējam ārstam, pret viņu attiecās citi noteikumi, tad jaunie noteikumi, lai atvērtu ārstiecības iestādi, ir pilnīgi mainījušies. Principā gaida kādu ģimenes ārstu ar 50 tūkstošiem kabatā, kas atnāks, atvērs praksi un teiks – aiziet, strādājam. Nu tā nav, mūsdienās nav nevienam tik lieli līdzekļi," stāsta viņa.

Vairāk skaties sižetā.