Jaunos pedagogu slodžu balansēšanas principus valdībā varētu apstiprināt līdz 1.septembrim, šādu prognozi aģentūrai LETA izteica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība.

IZM ceturtdien ar sociālajiem partneriem pārrunāja sagatavoto valdības noteikumu grozījumu projektu. IZM piedāvā ieviest 40 stundu darba nedēļu visiem pedagogiem, ko atbalstot arī pašvaldības. Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piedāvājumu pagaidām atturas atbalstīt.

Izglītības un zinātnes ministres padomniece politiku izstrādes un ieviešanas jautājumos Karīna Caunīte-Orupe teicās, ka saprot arodbiedrības bažas, kas balstītas iepriekš gūtā negatīvā pieredzē. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka noteikumu grozījumu projektā skaidri norādīts, ka līdz ar stundu skaita nedēļā palielināšanu pieaug arī zemākās algas likme.

Viņa atzīmēja, ka viens no iemesliem piedāvājumam pāriet uz 40 stundām nedēļā ir iecere faktiski legalizēt esošo situāciju - liela daļa skolotāju jau tagad strādājot vairāk nekā 36 stundas nedēļā. Ar pārslodzi bieži saskaras skolotāji, kuri strādā vairākās izglītības iestādēs.

Lai novērstu skolotāju pārslodzi, IZM piedāvā noteikt maksimālo stundu skaitu vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un speciālās izglītības skolotājiem. Tās varētu būt 30 mācību stundas. Maksimālo stundu skaitu varētu pārkāpt "tikai ārkārtas situācijās", piemēram, ja skolā izveidojusies brīva vakance.

Šāds piedāvājums izteikts, lai viestu skaidrību par reālo situāciju. Ministrija konstatējusi gadījumus, kad skolotājs pilda papildus pienākumus, taču skolā nav izsludināta neviena vakance. IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa pieļauj, ka reālais vakanču skaits valstī ir lielāks nekā uzrāda Valsts izglītības informācijas sistēma.

Korekti dati ļaus izglītības pārvaldēm saprast aktuālo vakanču skaitu un faktisko pedagogu pārslodzi. Arī IZM varēs paredzēt atbalsta mehānismus topošo pedagogu sagatavošanai, klāstīja IZM pārstāves.

IZM piedāvājums paredz arī minimālo laiku, lai sagatavotos stundai un labotu darbus. Tam būs jābūt vismaz pusei no mācību stundām paredzētā laika. Pārējo laiku sadalītu atbilstoši amata aprakstam un vajadzībām.

Savukārt vairākām pedagogu amata grupām, piemēram, atbalsta personālam, netiktu noteikta vienota slodzes proporcija. Slodzes sastāva noteikšanas kārtību atrunātu pašvaldības līmenī vai izglītības iestāde individuāli, vadoties pēc vajadzībām.

Diskusija turpināsies par audzināšanas stundām. Tikšanās laikā izskanēja priekšlikumi tās norādīt kā papildus pienākumus, par kuriem pienāktos papildu piemaksa, nevis iekļaut kontaktstundās. Pašvaldības arī lūgušas precīzāk atrunāt normatīvajos aktos, par ko drīkst būt piemaksas.

Sociālo partneru viedokļi dalījās arī par slodzes sadalījumu bērnudārzu pedagogiem. IZM piedāvā izglītības iestādēm pašām noteikt dalījumu, ievērojot, ka mācību nodarbību vadīšanai var atvēlēt maksimums 34 stundas. Turpretim pašvaldības aicina ieviest fiksētu sadalījumu, lai izvairītos no interpretācijām.

IZM sagaida, ka LPS un KM tuvāko divu līdz trīs nedēļu laikā sniegs savus priekšlikumus. Pēc tam grozījumu projektu nodos publiskai apspriešanai.

Tikmēr LIZDA jau paudusi nostāju nesaskaņot IZM piedāvāto grozījumu projektu. Arodbiedrības skatījumā, piedāvājums daļai pedagogu grupu ir sliktāks nekā pedagoga streika sarunās izteiktais. Kritiku izpelnījies arī priekšlikums par slodžu balansēšanu pedagogiem vienoties ar pašvaldību vai darba devēju. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA atzīmēja, ka viena no streika prasībām bija noteikt slodžu sadalījumu nacionālā līmenī.

Pirmdien, 8.aprīlī, notiks LIZDA padomes ārkārtas sēde, kurā lems par turpmāko rīcību. Tad varētu tapt zināms, kad norisināsies pedagogu pikets. LIZDA arī neatkāpjas no ieceres vērsties tiesā. Ja nelīdzēs ne pikets, ne tiesāšanās, varētu tikt izskatīta atkārtota pedagogu streika iespējamība, norādīja Vanaga.

Jaunnedēļ, 10.aprīlī, LIZDA tiksies arī ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), lai meklētu risinājumus pedagogu streika vienošanās izpildei. Arodbiedrība arīdzan vēlas tikties ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), jo slodžu balansēšana saistīta ar vajadzību pēc papildu finanšu līdzekļiem.

LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu slodžu balansēšanu. Ministrijas vadības ieskatā, konflikts radies, jo atšķiras redzējums par nākošajiem veicamajiem darbiem. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums.

IZM arī plāno atjaunot vadlīnijas par slodžu balansēšanu, lai skaidri atrunātu, kādi pienākumi ir jāapmaksā.

LETA jau vēstīja, ka LIZDA un IZM par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.