Kādi ir EP vēlēšanu rezultāti citās valstīs?

LETA

Foto: EPA/OLIVIER HOSLET/Scanpix

Kādi ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti citās valstīs? Uzzini zemāk.

Ziemeļvalstis

Svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Ziemeļvalstīs savas pozīcijas nostiprinājušas kreisās partijas un zaļie, kamēr labējo partiju popularitāte mazinājusies, liecina nobalsojušo aptaujas un balsu skaitīšanas rezultāti.

Somijā vislielāko pārsteigumu sagādāju galēji kreisā partija "Kreiso alianse", kas ieguvusi 17,3% balsu, liecina oficiālie rezultāti pēc 99% balsu saskaitīšanas.

Tas ir par 10,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā, un kreisajiem taga pienāksies trīs no 15 Somijai atvēlētajām vietām.

Tomēr uzvarējusi premjerministra Petri Orpo pārstāvētā konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija, kas ar 24,7% balsu nodrošinājusi sev četras vietas EP.

Atbalsts Nacionālkonservatīvajai Somu partijai, kas pārstāvēta Orpo vadītajā koalīcijas valdībā, dramatiski krities un ieguvusi 7,6% balsu, par 6,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, un tagad tai būs jāsamierinās tikai ar vienu mandātu.

Dānijā saskaņā ar sabiedriskās raidorganizācijas DR veikto nobalsojušo aptauju uzvarējusi galēji kreisā Sociālistiskā tautas partija, kas ieguvusi 18,4% balsu, par 5,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.

Savukārt Zviedrijā trešajā vietā ar 15,7% balsu izvirzījusies Zaļā partija, palielinot savu atbalstītāju skaitu par 4,2 procentpunktiem, liecina sabiedriskās televīzijas SVT veiktā nobalsojušo aptauja.

Par 3,9 procentpunktiem pieaudzis atbalsts arī galēji kreisajai Kreiso partijai, par kuru balsojuši 10,7% zviedru.

Tikmēr atbalsts nacionālkonservatīvajai partijai Zviedrijas Demokrāti krities par 1,4 procentpunktiem un tā ieguvusi 13,9% balsu.

Polija

Polijā pārliecinoši uzvarējusi premjerministra Donalda Tuska pārstāvētā liberāli konservatīvā Pilsoniskā koalīcija (KO), liecina sākotnējās aplēses.

Saskaņā ar nobalsojušo aptauju, ko veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", KO ieguvusi 38,2% balsu un 21 no 53 Polijai atvēlētajām EP deputātu vietām.

Opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) izcīnījusi 33,9% balsu un 19 deputātu vietas.

Trešajā vietā ierindojusies galēji labējā partija "Konfederācija", par kuru balsojuši 11,9% balsu. Tai pienāksies seši mandāti.

Valdošajā koalīcijā pārstāvētās kristīgi demokrātiskā partiju apvienība "Trešais ceļš" un Kreiso alianse ieguvušas attiecīgi 8,2 un 6,6% balsu un attiecīgi četras un trīs deputātu vietas.

Slovākija

Slovākijas premjerministra Roberta Fico pārstāvētā prokrieviskā kreiso populistu partija "Smer-SD" cietusi sakāvi.

Saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem, par kuriem ziņo slovāku mediji vēl pirms to izsludināšanas, opozīcijā esošā liberālā partija "Progresīvā Slovākija" ieguvusi 27,81% balsu un sešas no 15 Slovākijai atvēlētajām EP deputātu vietām.

Tikmēr par "Smer-SD" balsojuši 24,76% slovāku, kas partijai nodrošina piecus mandātus.

Trešajā vietā ierindojusies galēji labējā partija "Republika", kas ieguvusi 12,53% balsu un divas deputātu vietas.

Vēlētāju aktivitāte bijusi augstāka nekā iepriekšējās EP vēlēšanās 2019.gadā un sasniegusi nepilnus 35%.

Itālija

Itālijā uzvarējusi premjerministres Džordžas Meloni pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija "Itālijas Brāļi" ("Fratelli d'Italia"), kas ieguvusi 26 līdz 30% balsu, liecina sabiedriskās raidorganizācijas RAI aplēses.

Tas ir par 20 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās EP vēlēšanām 2019.gadā.

Otrajā vietā ierindojusies kreiso partiju apvienība kresi centriskās Demokrātiskās partijas (PD) vadībā, kas varētu būt ieguvusi 21 līdz 25% balsu.

Igaunija

Igaunijā pa divām deputātu vietām ieguvusi nacionālkonservatīvā partija "Isamaa" (Tēvzeme) un sociāldemokrāti (SDE).

Pa vienam mandātam no Igaunijai atvēlētajām septiņām vietām ieguvusi liberālā Reformu partija, prokrieviskā Centra partija un labēji populistiskā Konservatīvā tautas partija (EKRE).

Spānija

Spānijā opozīcijā esošā konservatīvā Tautas partija (PP) apsteigusi premjerministra Pedro Sančesa vadītos sociālistus.

Saskaņā rezultātiem, kas iegūti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas, PP ar 32,2% balsu ieguvusi 22 no Spānijai atvēlētās 61 vietas EP.

Tikmēr sociālisti ar 30,2% balsu izcīnījuši 20 mandātus.

Iepriekšējās EP vēlēšanās 2019.gadā sociālisti izcīnīja 21 vietu, kamēr PP ieguva tikai 13 mandātus.

Trešajā vietā ierindojusies nacionālkonservatīvā partija "Vox" (Balss), par kuru balsojuši 9,6% spāņu un kurai pienāksies sešas vietas līdzšinējo četru vietā.

Savukārt kreiso ekstrēmistu partija "Sumar"(Kopā), kas pārstāvēta Sančesa vadītajā valdošajā koalīcijā, ieguvusi 4,65% balsu un attiecīgi trīs mandātus.

Vēl trīs vietas EP ar 4,6% balsu izcīnījusi jaunizveidotā libertāņu partija partija "Se Acabo la Fiesta" (Ballīte beigusies), kuras galvenais uzstādījums ir cīņa ar korupciju.

Nīderlande

Nīderlandē uzvarējusi centriski kreisās Darba partijas un Zaļo/Kreiso apvienība, liecina sākotnējie rezultāti.

Kreiso partiju apvienība ieguvusi astoņas no 31 Nīderlandei atvēlētās deputātu vietas, kas ir par vienu mazāk nekā pēc iepriekšējām vēlēšanām 2019.gadā.

Otrajā vietā ierindojusies Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV), kas izcīnījusi sešas vietas EP.

2019.gadā PVV nespēja izcīnīt nevienu deputāta vietu, taču ieguva vienu mandātu pēc breksita.

Līdzšinējā Nīderlandes premjerministra Marka Rites pārstāvētā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) ieguvusi četras vietas.

Ungārija

Ungārija uzvarējusi premjerministra Viktora Orbāna vadītā nacionālkonservatīvā partija "Fidesz", taču atbalsts tai sarucis līdz viszemākajam līmenim pēdējo 14 gadu laikā.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc vairāk nekā puses balsu saskaitīšanas, "Fidesz" ieguvusi tikai 44% balsu, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējās EP vēlēšanās 2019.gadā, kas par partiju balsoja 52% ungāru.

Vēlētāju aktivitātei pārsniedzot 50%, kas vēl nekad iepriekš EP vēlēšanās Ungārijā nav pieredzēts, opozīcijā esošā centriskā Cieņas un brīvības partija spējusi izcīnīt 31% balsu.

Čehija

Čehijā uzvarējusi opozīcijā esošā populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcijai" (ANO), kas ieguvusi 26,1% balsu un attiecīgi septiņas deputātu vietas, liecina sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti.

Kopumā Čehijai ir atvēlēta 21 deputāta vieta, un bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītajai ANO izdevies nodrošināt sev par vienu mandātu vairāk nekā iepriekšējās EP vēlēšanās 2019.gadā.

Otrajā vietā ierindojusies premjerministra Petra Fialas pārstāvētā centriski labējās vēlēšanu apvienība "Spolu" (Kopā), par kuru balsojuši 22,3% čehu un kurai pienākas sešas vietas EP.

Valdošajā koalīcijā pārstāvētā parija "Mēri un neatkarīgie" (STAN) sev nodrošinājusi divus mandātus, bet Pirātu partija - vienu. Pirāti šajās vēlēšanās divas deputātu vietas ir zaudējuši.

Vēl pa divām vietām izdevies izcīnīt bijušā policista Roberta Slahtas dibinātajai pretkorupcijas partijai "Přísaha" (Zvērests) un kreisi populistiskajai partijai "Stacilo!" (Pietiek!).

Vienu vietu izcīnījusi galēji labējā partija "Brīvība un tiešā demokrātija", kurai nācies vienu mandātu zaudēt.

Vēlētāju aktivitāte Čehijā sasniegusi 36,5%, kas ir vairāk nekā iepriekšējās EP vēlēšanās.

Slovēnija

Slovēnijā uzvarējusi opozīcijā esošā bijušā premjerministra Janeza Janšaa pārstāvētā konservatīvā Demokrātiskā partija (SDS), liecina balsu skaitīšanas rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti saskaitot gandrīz 90% balsu, par SDS balsojuši 31,3% vēlētāju, nodrošinot partijai četras no deviņām Slovēnijai atvēlētajām EP deputātu vietām.

Tikmēr valdošā kresi liberālā Brīvības kustība (GS), kuru pārstāv premjerministrs Roberts Globs, ieguvusi 21,9% balsu un divas vietas EP.

Vēl pa vienai vietai pienākas sociāldemokrātiem (SD), zaļo partijai "Vesna" un konservatīvajai partijai "Jaunā Slovēnija" (NSi).

Vienlaikus ar EP vēlēšanām Slovēnijā notika vairāki referendumi, tostarp par marihuānas legalizāciju. 66,5% vēlētāju atbalstījuši "zālītes" lietošanas legalizāciju medicīniskiem mērķiem, bet 51,5% - arī izklaides nolūkiem.

54,5% vēlētāju atbalstījuši arī asistētās pašnāvības.

Tomēr referendumi nav tiesiski saistoši.

Lietuva

Lietuvā uzvarējusi valdošajā koalīcijā ietilpstošā konservatīvā partija "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti", liecina rezultāti pēc balsu saskaitīšanas visos vēlēšanu iecirkņos.

Konservatīvajiem, kas ieguvuši 20,92% balsu, EP būs trīs deputāti.

Opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija izcīnījusi 17,64% balsu un divas vietas.

Pa vienam mandātam ieguvušas sešas partijas - opozīcijā esošā centriskā Zemnieku un zaļo savienība (8,96% balsu), valdošajā koalīcijā ietilpstošā liberālā Brīvības partija (7,93% balsu), opozīcijā esošā Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā" (5,84% balsu), opozīcijā esošā centriski labējā partija "Poļu vēlēšanu akcija - Kristīgo ģimeņu savienība"" (5,67% balsu), Seimā nepārstāvētā centriskā "Tautas un taisnīguma savienība" (5,35% balsu) un valdošajā koalīcijā ietilpstošā Liberāļu kustība (5,3% balsu).

Vēlētāju aktivitāte bija 28,35%.