Eiropas Savienība (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa trešdien paziņojusi, ka atlikusi centienus panākt ieroču piegādes Ukrainai 40 miljardu eiro vērtībā, lai koncentrētos uz divu miljonu artilērijas šāviņu nodrošināšanu.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa radītajām šaubām par Vašingtonas atbalstu Eiropai ir jāpastiprina militārā palīdzība Ukrainai.

Kallasa norādīja, ka izskanējušās Kremļa prasības nevar tikt pieņemtas. "Krievija vēlas, lai Ukraina atsakās no jebkādas aizsardzības," viņa paziņoja. "Ja viņi panāks, ka Ukrainai netiek sniegta nekāda militārā palīdzība, tad viņiem ir brīvas rokas turpināt iesākto, jo ukraiņi paši sevi nevar aizsargāt. Tāpēc, manuprāt, tas neizdosies."

Šomēnes Kallasa runāja par plānu panākt, ka ES dalībvalstis šogad apņemas Kijivai piegādāt visvairāk nepieciešamos ieročus 20 līdz 40 miljardu eiro vērtībā.

Taču tādas valstis kā Itālija, Spānija un Francija iebilda pret iniciatīvu, kurā valstu ieguldījums pamatots ar to ekonomikas apmēru.

"Tas ir ilgtermiņa jautājums, par kuru valstis šobrīd nav gatavas vienoties," trešdien atzina Kallasa.

Viņa sacīja, ka tā vietā Brisele tagad cenšas panākt, lai dalībvalstis vienojas izpildīt Ukrainas lūgumu steidzami piegādāt Kijivai divus miljonus artilērijas šāviņu, kam nepieciešami pieci miljardi eiro.

"Manuprāt, ka mēs to spējam paveikt," uzsvēra Kallasa.

"Tas ir ļoti, ļoti īss termiņš. Vai nu jūs maksājat skaidru naudu, vai ierodaties ar munīciju," viņa paskaidroja.

ES trešdien prezentēs priekšlikumus par to, kā stiprināt bloka aizsardzību, ņemot vērā draudus no Maskavas un šaubas par ASV iesaisti Eiropas aizsardzībā.

Viena no plāna galvenajām sastāvdaļām ir arī Ukrainas stiprināšana īstermiņā.

Jaunāko Kallasas iniciatīvu ES līderi apspriedīs ceturtdien samitā Briselē.