Vai bērniem ir jāsaka labi vārdi un komplimenti un viņi jāslavē, uz šādu jautājumu raidījumā “Sieviete. Personīgi” jāatbild Sandai Dejus, Aminatai,un Andrejam Ēķim.
Laikam jau tas padomju audzināšanas stils, ka nevienam nav jāsaka, ka mīl. Pašsaprotami, ja esi mans bērns - mīlu. Es par tevi rūpējos, atdodu pēdējo maizes riecienu. Atsevišķi to uzsvērt, lieki. Mums jau latviešiem ir ļoti liela piesardzība un atturība - par ātru nesapriecājies. Nesaki -hop, pirms neesi pārlecis. No rīta nedziedi - vakarā būs jāraud, saka Sanda Dejus.
Ja tu bērnam regulāri teiksi, ka viņš ir skaists, viss var izdoties, tad tam bērnam var rasties ilūzija, ka dzīve ir rožu dārzs, ar sarkasmu saka Sanda Dejus un piebilst, ka ir tieši pretējais - dzīve ir rožu dārzs.
Viņa savai meitai netaupa komplimentus un labus vārdus un bieži saka, ka ir skaista un gudra un ar baudu klausās meitas atbildi, ka viņa to apstiprina - es zinu.
Dziedātāja Aminata saka, ka savus bērnus slavēs katru dienu, lai viņiem tas iesēžas prātā, ka viņi ir skaisti un labi un nav nepieciešamas labas atzīmes. Viņus mīlēšu tā pat, saka Aminata.
Vai nu tu esi piedzimis ar empātiju vai neesi, var tikai apmācīt un apmānīt cilvēku, nevis to no sirds izdarīt, tā par komplimentiem un slavēšanu saka Andrejs Ēķis.
Vairāk lasi: