Latviešu literatūra – vai tiešām tik atšķirīga no lietuviešiem un igauņiem?

21.februārī plkst.18.00 Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā "Tintnīca", Pulka ielā 8, notiks sarunu un literatūras lasījumu vakars "Kā latvieši neraksta: igauņu un lietuviešu literatūra" pasākumu ciklā "Literatūras viesistaba". Februāris ir mūsu abu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – neatkarības dienu mēnesis. Par godu tam Rakstniecības un mūzikas muzejs vēlas pievērst uzmanību igauņu un lietuviešu literatūrai, uzdodot jautājumu sev – kā latvieši neraksta?

Baltijas valstu tautas, lai gan vēsturiski cieši saistītas, katra ir gājusi savu individuālu ceļu literatūrā. Piemēram, latviešu literāti sevi pozicionē kā introverti, lietuviešiem raksturīgs maģiskais reālisms, savukārt kā vienu no igauņu literatūras spilgtākajām parādībām var minēt neomītismu, kurš savu aktualitāti ieguvis sevišķi ar Haso Krulla (Hasso Krull) darbu "Metrs un Dēmetra". Kas ir katras literatūras spēcīgākie iedvesmas avoti – vai tā ir mitoloģija un folklora? Cik liela loma ir reliģiskajai piederībai un nacionālajai mentalitātei?

Pasākumā tiks izcelta Baltijas valstu literāro procesu savstarpējā mijiedarbība, vētījot, kas mums – latviešiem, lietuviešiem, igauņiem – ir atšķirīgs, kopīgs un svarīgs. Diskusijā kopā ar nozares ekspertiem runāsim arī par to, kurus latviešu autoru darbus izdod Igaunijā un Lietuvā, kādus kaimiņvalstu literāros darbus izdodam mēs, kā arī mēģināsim noskaidrot to, kā šīs literatūras atšķirības mūs vieno un kā veido mūsu kopējo Baltijas identitāti.

Uz diskusiju esam aicinājuši Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju un rakstnieku Arno Jundzi, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperti un tulkotāju Daigu Lapāni, kā arī rakstniece un izdevniecības "Pētergailis" vadītāju Ingunu Cepīti, diskusiju vadīs Liega Piešiņa

Pasākumu ar lietuviešu un igauņu literatūras lasījumiem kuplinās aktieris Gundars Āboliņš.