Foto: Zane Bitere/LETA
Alma Career, personāla atlases tirgus līderis, kas darbojas vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, ir veicis starptautisku aptauju par darba algas pārrunām, atklājot ieskatu vairāk nekā 24 000 dalībnieku attieksmē deviņās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovākijā, Čehijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā).
"Lielākā daļa aptaujas respondentu jeb divas trešdaļas, pēdējo reizi mainot darbu, centās saņemt lielāku darba algu. Interesanti, ka 28% dalībnieku vēlējās saņemt tādu pašu algu, bet 10% pat zemāku algu nekā iepriekšējā amatā," komentē Alma Career komercdirektors Vesa-Pekka Kirsi un piebilst: "Šī tendence bija pastāvīga visās Baltijas un Balkānu valstīs, ar ievērojamām atšķirībām Čehijā un Slovākijā, kur lielāks respondentu īpatsvars bija gatavi saņemt mazāku vai līdzvērtīgu darba algu".
Rezultāti Baltijas valstis
Salīdzinot Baltijas valstis, Lietuvā 69% darba ņēmēju, mainot pēdējo darbavietu prasīja augstāku atalgojumu nekā tas bija iepriekšējā darbavietā, Latvijā 66%, bet Igaunijā 63% darba ņēmēju. Savukārt strādāt par zemāku atalgojumu bija gatavs katrs desmitais jeb 10% darba ņēmēju Latvijā, Igaunijā 9%, bet Lietuvā 7% darba ņēmēju.
Atalgojuma pieauguma apmērs
Savukārt analizējot kopējos aptaujas rezultātus par algas palielinājuma apmēru, vīrieši, uzsākot jaunas darba gaitas sagaida un prasa augstāku atalgojumu nekā sievietes. Trešdaļa vīriešu lūdza vismaz 20% algas pieaugumu, kamēr gandrīz puse sieviešu izvēlējās pieticīgāku 10% pieaugumu.
Starptautiskās aptaujas kopējie rezultāti
Salīdzinot rezultātus starp visām valstīm, tika vērotas reģionālās atšķirības - aptaujas respondenti no Baltijas valstīm bija gatavi pieņemt mazākus paaugstinājumus, savukārt Dienvidaustrumeiropas iedzīvotāji izrādīja lielākas ambīcijas savās algas prasībās.
Skatoties rezultātus Baltijas valstīs starp darba ņēmējiem, kuri ir prasījuši algas paaugstinājumu, darba ņēmēji no Igaunijas biežāk piekrituši atalgojuma paaugstinājumam līdz 10% - to norādīja 50%, Latvijā 48%, bet Lietuvā 47% darba ņēmēju, pie tam visbiežāk sievietes. Toties atalgojuma pieaugumu vismaz par 20% ir prasījuši vairāk Latvijas darba ņēmēji - 26%, Lietuvā 24%, bet Igaunijā 23%.
Mainot darbavietu Latvijā 58% sieviešu prasīja līdz 10% algas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo algu, kamēr vīrieši šādu apmēru tikai 38%, savukārt atalgojuma pieaugumu par vismaz 20% vīrieši prasīja divas reizes biežāk nekā sievietes.
Sieviešu un vīriešu vērtējums par atalgojumu
Analizējot atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, būtiski atšķīrās respondentu vērtējums - gandrīz puse aptaujāto vīriešu to neuzskatīja par problēmu, taču 42% sieviešu to atzīmēja kā būtisku problēmu. Šāds uzskats izteiktāk bija vērojams Centrāleiropā un Ziemeļeiropā salīdzinājumā ar Eiropas dienvidaustrumiem. Latvijā to par būtisku problēma uzskata 62% aptaujāto sieviešu, kamēr tādās pašās domās ir tikai 37% aptaujāto vīriešu. To, ka tā nav problēma ir norādījis katrs trešais jeb 35% vīriešu, kamēr sieviešu vidū to par problēmu neuzskata vien 12%.
Aptaujas rezultāti par Latviju
"Latvijā joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp vīriešu un sieviešu atalgojuma prasībām un atalgojuma uztveres atšķirības. Lai gan abi dzimumi darba intervijās vienlīdz cenšas saņemt lielāku algu, vīrieši biežāk prasa pieaugumu par vismaz 20%, kamēr sievietes biežāk līdz 10% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo darbavietu. Šī nevienlīdzība atspoguļojas arī uztverē par atalgojuma atšķirībām - 62% sieviešu Latvijā to uzskata par būtisku problēmu, bet tikai 37% vīriešu šādam viedoklim piekrīt. Šādi dati norāda uz nepieciešamību pievērst uzmanību algu pārskatāmībai un vienlīdzīgām atalgojuma iespējām," komentē Krista Roziņa "Alma Career Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja.
Aptauja tika veikta 2024.gada oktobrī un novembrī deviņās Alma Career valstīs: Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Serbijā, Ziemeļmaķedonijā, Čehijā, Slovākijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, izmantojot Paylab, starptautisku darba algu aptaujas platformu, kas apkopo informāciju par darbinieku ienākumiem un prēmijām dažādos amatos.
Foto: Zane Bitere/LETA