Problēmas attiecībās ar vienaudžiem, grūtības mācībās, pašnāvības sajūtas, vardarbība ģimenē, veselības problēmas - par šādām tēmām visbiežāk bērni un jaunieši meklē palīdzību, zvanot un rakstot Uzticības tālrunim. Taču šobrīd iezīmējusies arī jauna tendence, ka bērni, jaunieši un arī pieaugušie bieži zvana un meklē palīdzību, jo vardarbība, gan emocionāla, gan fiziska, notiek vecāku starpā, ziņo raidījums “360 ZIŅneši”.

Par vecāku vardarbību savā starpā daudzi zvani saņemti, kampaņas “Palīdzība zvana attālumā”, kuras mērķis bija vērst uzmanību bērnu un pusaudžu mentālajai veselībai, kā arī pašnāvību riskam.

“Šeit zvanīja gan bērni, gan pieaugušie, kas arī šķiras, kas ir šķiršanās procesā un tur visur ir iesaistīti bērni, kuri visu to redz, dzird un pārdzīvo, un vecāki bieži vien cīnoties savā starpā aizmirst par bērniem,” raidījumam stāsta Uzticības tālruņa konsultante, psiholoģe Māra Jansone.

Centrs “Dardedze” norāda, ka vecāku strīdi un savstarpēja vardarbība ģimenēs ir ļoti izplatīta, un tā neapšaubāmi ietekmējot bērna emocionālo stāvokli un to, kā viņš uzvedas ārpus mājām.

Centra valdes locekle Laila Balode skaidro, ka bērns pieaugušo savstarpējos konfliktus uztver pavisam citādāk: “Pieaugušie viens otru apvaino, viens otram draud, viens otru apsaukā, solās kaut ko darīt vai nedarīt un tā tālāk, tas bērna mazajā pasaulē atstāj ārkārtīgi lielu ietekmi, jo viņš jau nezina, kas no tā visa īstenosies.”

Viņa norāda, ka bērni dzīvot mācās no mums un visu to, ko dzird mājās, pēc tam pielieto dzīvē saskarsmē ar citiem: “To, ko viņi ir dzirdējuši savā ģimenē, to visticamāk viņi nodemonstrēs pirmsskolas izglītības iestādē, skolā, pusaudžu vecumā, veidojot pirmās attiecības, esot attiecībās un audzinot savus bērnus.”

Arī Resiliences centrs, kas strādā ar jauniešiem, kas, tā teikt, “palikuši uz ielas”, norāda, ka visbiežāk bērni sāk klaiņot, pavadīt laiku parkos un pie lielveikaliem tāpēc, ka mājās nejūtas labi, nav attiecību ar vecākiem un kopumā tajās ir slikti dzīves apstākļi. Centrs norāda, ka bērnu skaits, kas klīst apkārt, ir ievērojams un mainīgs, tie nav ne 100, ne 200 bērnu, bet daudz vairāk.

Bērnu aizsardzības centrs un biedrības vēlreiz atgādina nebaidīties un meklēt palīdzību, ja tā ir nepieciešama un to darīt gan piezvanot, gan rakstot īsziņas uz uzticības tālruni.