Kā aizsardzības ministrija tērējusi Latvijas nodokļu maksātāju naudu un kāds ir tās veikums 2024. gadā, – 360 Ziņas lūdza ministriju sniegt atskaiti, sarindojot notikumus TOP7 veidā. Šī ir daļa no ziņu redakcijas veidotā gada apskata, uzrunājot visas 14 ministrijas un Ministru prezidentes biroju. Informācijas troksnis šogad bijis ārkārtīgi liels, tāpēc paveiktā TOP7 sniedz ieskatu iedzīvotājiem, kur vesta Latvija.

Nodrošinātas iespējas pilsoņiem apgūt militārās prasmes

• Līgumu par profesionālā dienesta uzsākšanu šogad (līdz novembra beigām) parakstījuši 493 pilsoņi, bet Zemessardzē uzņemti 1096 pilsoņi.

• Studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā uzsākuši 145 pilsoņi.

• Maijā 11 mēnešus ilgo valsts aizsardzības dienestu noslēdza pirmie 245 brīvprātīgie. No tiem 119 turpina savu militāro karjeru profesionālajā dienestā.

• Šogad valsts aizsardzības dienestu jūlijā uzsāka 450 jaunieši, no kuriem 383 ir brīvprātīgie, bet 67 tika atlasīti pēc nejaušības principa, un atsaucās uz pavēstēm.

• Reaģējot uz sabiedrības lielo interesi piesakoties rezervistu militārajai pamatapmācībai, turpmāk šis kurss notiks divas reizes gadā – vasarā un ziemā.

• Dalībai 2025. gada rezervistu ziemas apmācībā pieteikušies vairāk nekā 280 pilsoņi.

• 23. jūlijā tika apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns nākamajiem 12 gadiem. Tajā ir uzstādīts mērķis ik gadu apmācāmo valsts aizsardzības dienesta iesaucamo skaitu.

Vēsturiski lielākais aizsardzības budžets – 1,559 miljardi eiro, jeb 3,45% no IKP

• Latvijas aizsardzības budžets 2025. gadā būs 1 599 433 634 eiro, no kuriem vairāk nekā 1,2 miljardi eiro (1 240 113 187 eiro) tiks atvēlēti Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

• Tas ir jauna bruņojuma un krājumu papildināšanas budžets, kurā 49% tiks atvēlēti tieši militāro spēju stiprināšanai. Aptuveni 26% no budžeta segs personāla un uzturēšanas izdevumus, savukārt 6% no budžeta tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai.

• Budžetā paredzēti līdzekļi slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmu, munīcijas un ekipējuma, kājnieku kaujas mašīnu, netiešā uguns atbalsta spēju, autonomo sistēmu, kā arī jūras kontroles un krasta aizsardzības iekārtu pirkšanai.

Sabiedroto karavīru skaits pieaug – Latvijā izveidota NATO daudznacionālā brigāde

• Kopš 2014. gada Latvijā atradās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kas, reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ir pārveidota par brigādes izmēra vienību.

• Brigāde apvieno spēkus no 13 NATO dalībvalstīm – Albānijas, Čehijas, Dānijas, Islandes, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas.

• Novembrī notika pirmās daudznacionālās brigādes militārās mācības “Resolute Warrior 2024”, kurās piedalījās vairāk nekā 3500 sabiedroto karavīru.

• Līdz ar sabiedroto skaitu pieaugumu Latvijā ir arī vairāk militārās tehnikas – tanki, helikopteri, artilērija.

Atbalsts Ukrainai un starptautiskās dronu koalīcijas attīstība

• Šogad Latvija sniegusi militāru atbalstu Ukrainai aptuveni 0,25% apmērā no IKP.

• Starptautiskās dronu koalīcijas kopējais atbalsts Ukrainai līdz gada beigām būs sasniedzis 1,8 miljardus eiro. Latvija dronu koalīcijā šogad ieguldīja 20 miljonus eiro, un tāpat darīs arī 2025. gadā.

• Latvija un Ukraina ir noslēgusi vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā.

Militārās industrijas attīstība

• Saeima 27. martā pieņēma Aizsardzības industrijas likumu, kura mērķis ir sekmēt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību.

• SIA “Valsts aizsardzības korporācijai” nodrošināts nepieciešamais atbalsts, lai piesaistītu ES līdzfinansējumu 155mm artilērijas munīcijas modulāro lādiņu komplektēšanas ražotnes būvniecībai Iecavas pagastā.

• Aizsardzības ministrija aktīvi sniedz atbalstu vietējiem uzņēmumiem, veicot nacionālos pasūtījumus, palīdzot pretendēt uz ES un NATO līdzfinansējumu, kā arī nodrošinot iesaisti lielākajos aizsardzības spēju iepirkumos.

• Kopš vasaras Latvijā tiek veikta “Patria” 6x6 bruņumašīnu pilna cikla ražošana, kā arī valdība ir atbalstījusi ieceri iegādāties pašmāju inženieru izstrādātos apvidus transportlīdzekļus “VR FOX”.

Militārā poligona “Sēlija” būvniecības uzsākšana

• Aizsardzības ministrija militārā poligona “Sēlija” attīstībai plāno pārņemt zemi 25 596 hektāru kopplatībā Aizkraukles un Jēkabpils novados, no kuriem 24 595 hektāri pieder valstij un pašvaldībām, savukārt 1001 hektārs – privātpersonām.

• Ar piemiņas kapsulas iemūrēšanu 15. novembrī tika uzsākta militārā poligona “Sēlija” pirmās kārtas būvniecība.

• Pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2025. gada beigām. Kamēr tiks īstenota būvniecības otrā un trešā kārta, poligona teritorijā jau varēs notikt militārās mācības.

• Pašlaik tiek strādāts pie poligona attīstības otrās kārtas infrastruktūras izbūves plāna un tehnisko prasību noteikšanas. Galvenie plānotie objekti poligona izveides otrajā kārtā būs manevru koridors, noliktavas, kazarmas, ēdnīca, medicīnas centrs un cita atbalsta infrastruktūra.

• Pēc pabeigšanas tas būs lielākais militārais poligons Baltijā, sniedzot iespēju NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem trenēties pilna mēroga mācībās.

Latvijas austrumu robežas militārā stiprināšana

• Ministru kabinets 5. martā apstiprināja Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, tā izpildei piecos gados atvēlot 303 miljonus eiro.

• Šis plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

• Inženiertehniskajos punktos Latvijas austrumos tiek uzkrāti pašmāju uzņēmēju ražotie prettanku eži, “pūķa zobi”, betona bloki, un HESCO smilšu grozi, lai atbilstoši plānam tos izvietotu uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.

• Pierobežas joslā tiks ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai.

• Tiek izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – ātrai iznīcināšanai, lai nepieciešamības gadījumā aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.

• Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki sniedza atbalstu “Valsts nekustamajiem īpašumiem” robežas žoga būvniecībā, uzdevuma izpildei norīkojot inženierus.