Latvijas Banka pirmdien, 16.decembrī, izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Kāposts".

Monētas priekšpusē (aversā) ir reljefs kāpostgalvas atveids skatā no augšas, bet monētas aizmugurē (reversā) ir reljefs nogrieztas kāpostgalvas atveids skatā no apakšas.

Monētas tirāža būs 3500 eksemplāru.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 16.decembra plkst.12. Monētas cena būs 89 eiro, bet iegādes limits vienai personai noteikts četras monētas.

Kolekcijas monētu "Kāposts" radījis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē "Lietuvos monetų kalykla".

Latvijas Bankā norāda, ka Latvijas teritorijā kāpostus iepazina ap 11.-13.gadsimtu, un drīzumā tie kļuva par vienu no galvenajiem dārzeņiem mūsu senču virtuvē. Senajā Grieķijā un Romā kāpostu uzskatīja par dziedniecisku un vēl citādi vērtīgu augu. Saskaņā ar romiešu mītu galvenais dievs Jupiters, cenšoties izprast orākula pareģojumu, esot nosvīdis. Dieva sviedri tecējuši zemē, un no sviedru lāsēm izaugušas kāpostgalvas. Romieši šo augu nosaukuši par galvu ("caput").

Zaļo lapu dēļ kāposts asociējas ar banknošu zaļo krāsu, un vārds "kāposts" reizēm tiek lotots, runājot par naudu, arī bagātību, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī.

Kolekcijas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas kolekcijas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Šo iemeslu dēļ monētu cena arī būtiski pārsniedz nominālvērtību. Kolekcijas monētu nominālvērtība ir atšķirīga no apgrozības monētu nominālvērtības.