Salīdzinot 2024.gadu ar 2022.gadu, cilvēki Latvijā jūtas vairāk apmierināti ar savu dzīvi, vienlaikus joprojām slikti rādītāji ir veselības jomā, liecina sabiedriskās politikas centra "Providus" apkopojums par svarīgākajiem "Eurostat" un "Eurobarometer" indikatoriem, kurā atspoguļota Latvija salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

"Providus" norāda, ka divu gadu laikā ir nedaudz uzlabojusies uzticēšanās Saeimai - 2022.gadā Saeimai uzticējās 22% pilsoņu, bet 2024.gadā - 26%. Tomēr uzticēšanās valdībai un valsts pārvaldei gan, kā norāda "Providus", turpina stagnēt. 2022.gadā valdībai uzticējās 30% pilsoņu, bet 2024.gadā - 29%. Savukārt valsts pārvaldei 2022.gadā uzticējās 34% iedzīvotāju, bet šogad - 29%.

Centrā akcentē, ka palielinājusies cilvēku ticība, ka viņi spēj ietekmēt lēmumus Latvijā. Pirms diviem gadiem pilsoņu, kas uzskatīja, ka viņu balsij ir nozīme, bija 36%, bet 2024.gadā - 44%.Tāpat "Providus" secinājis, ka uzlabojusies iedzīvotāju sajūta par to, ka demokrātija Latvijā funkcionē kopumā labi - 2022.gadā šādi uzskatīja 51% iedzīvotāju, bet 2024.gadā - 56%.

"Providus" vērš uzmanību, ka korupcijas apkarošanas jomā vērojams "interesants paradokss" - reālā saskarsme ar korupciju samazinās, bet korupcijas uztvere un pieļāvīga attieksme pret korumpētu rīcību - nesamazinās. Proti, dati rāda, ka 2022.gadā pilsoņi, kuri personīgi pazīst kādu, kurš dod vai ņem kukuļus, bija 25%, bet 2024.gadā - 22%. Vienlaikus 2022.gadā pilsoņi, kuri uzskatīja, ka valstī ir pietiekami daudz kriminālprocesu, bija 22%, bet šogad - 27%.

Savukārt veselības jomā, kā norāda "Providus", rādītāji joprojām ir slikti. Mūža ilguma rādītāji Latvijai joprojām ir zemākie ES. Turklāt novēršamās mirstības rādītājs pat ir pasliktinājies, akcentē centrā. Savukārt mirstība hepatīta, HIV vai tuberkolozes dēļ ir mazinājusies, taču joprojām ir augstākā ES. Vienlaikus viena no nedaudzajām labajām ziņām, kā norāda centrā, ir tas, ka samazinās zīdaiņu mirstība.

Līdztekus dati liecina, ka Latvijā ir samazinājusies mirstība no slepkavībām un ceļu satiksmes negadījumiem, bet joprojām šajos rādītājos Latvija ir ES vājākā, norāda centrā.

Saskaņā ar "Providus" apkopotajiem datiem, ekonomika jeb iekšzemes kopprodukts aug, taču lēnām - Latvijas pirktspēja joprojām ir nesalīdzināmi tuvāka Bulgārijai nekā labklājīgajām Eiropas valstīm.

Tāpat centrā norāda, ka stagnē investīciju piesaiste, arī patentu reģistrēšanas pieteikumi tiek iesniegti retāk nekā jebkurā citā ES valstī.

Līdztekus centrā vērš uzmanību, ka pieaugušo cilvēku īpatsvars Latvijā, kuriem ir vismaz pamata digitālās prasmes, ne tikai nepieaug - tas starplaikā pat ir samazinājies.

"Providus" norāda, ka nevienlīdzība sabiedrībā mazinās, bet ļoti lēni, un, centra vērtējumā, joprojām liela sabiedrības daļa dzīvo nabadzībā. Latvijā turīgākā sabiedrības piektdaļa pelna vidēji sešas un vairāk reizes vairāk nekā nabadzīgākā piektdaļa, atzīmē centrā.

Savukārt, domājot par Latvijas ārējo drošību, "Providus" uzsver - labi nav tas, ka mazinās uzticēšanās ES un sabiedrības atbalsts ES paplašināšanai.