Latvijas kopējās izmaksas "Rail Baltica" projektā pirms pieciem gadiem bija lēstas ap 1,9 miljardiem eiro, bet tagad izmaksu daļa pirmajā posmā ir vismaz trīskāršojusies, pēc koalīcijas sanāksmes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Detalizētu informāciju par izmaksām sabiedrība uzzināšot tuvākajā laikā, kad tiks publiskota visa izmaksu analīze. Ja salīdzina kopējo investīciju apjomu aplēsi, kas bija pirms pieciem gadiem, kas bija apmēram 1,9 miljardi eiro Latvijai, tagad šī summa esot vismaz trīs reizes lielāka, norādīja ministrs. Briškens solīja, ka Satiksmes ministrija atslepenos daudzus iepriekš gatavotos dokumentus, lai sabiedrībai ir iespēja ar to iepazīties.

Briškens pauda, ka 11.jūnijā valdība varētu skatīt informatīvo ziņojumu, kas cita starpā iezīmē projekta pirmās fāzes ieviešanas scenāriju, kas esot arī svarīgs partneriem Eiropas Savienībā, lai izzīmētu ceļu, ko Latvija izvēlas.

"Mēs ļoti labi apzināmies izaicinājumus, kas ir saistīti ar finansējuma pieejamību vai daļēju nepieejamību", sacīja satiksmes ministrs, piebilstot, ka ziņojumā ir atzīmēti daži alternatīvi finansējuma avoti. Tāpat aktīvāk tikšot piesaistīta Finanšu ministrija.

Satiksmes ministrs ir pozitīvi noskaņots, ka "kopīgiem spēkiem" tiks atrast veids, kā nodrošināt finansējumu projekta pirmajai fāzei. Vienīgais Briškenu bažīgu radot tas, ka līdzšinējā pārvaldība bijusi "ļoti vāja", kas izpaudies dažādos līmeņos - gan ieviesējinstitūcijās, gan politiskā līmenī.

Pēc politiķa sacītā, šobrīd iezīmētie termiņi esot "ļoti, ļoti ambiciozi", tikai virzoties uz priekšu izlēmīgi, sameklējot finanšu risinājumus var pretendēt uz infrastruktūras izveidi laikā, nepieļaujot tālākus kavējumus.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) akcentēja, ka, tapis zināms, ka "Rail Baltica" īstenošanai būs nepieciešams "ļoti iespaidīgs" finansējums un ka satiksmes ministram uz valdību ir jāatnāk ar projektam atbilstošu pārvaldības modeli, ietverot arī pārvaldību infrastruktūrai.

Premjerministre norādīja, ka līdz šim runāts par atsevišķu posmu īstenošanu, bet neviena valdība tā arī nav skatījusi jautājumu par "Rail Baltica" projekta īstenošanu kopumā. Koalīcija vienojusies, ka valdībā jāskata "viss projekta tvērums", lai saprastu, kādā veidā to vispār varētu īstenot, pauda politiķe.

Projekts ir "izaudzis" līdz infrastruktūras realizēšanas fāzei un ir jāņem vērā, ka ar pašlaik pieejamajiem līdzekļiem nevarēs nosegt nepieciešamos izdevumus un ka būs jāmeklē jaunas finansēšanas iespējas, par ko valdībai būs jālemj vairākos posmos jeb fāzēs, skaidroja Siliņa.

Valdības vadītāja arī pauda, ka ir diez gan neskaidrs, kurš ir pieņēmis lēmumu par konkrēta veida staciju būvēšanu, kas tagad radījuši sadārdzinājumu, - šis jautājums tiks skatīts atsevišķi. Tāpat vēl nepieciešami papildu likumdošanas uzlabojumi, par ko līdz gada beigām no "Rail Baltica" projekta vadības grupas tiks gaidīts risinājums.

Ministru prezidente nepieciešamības gadījumā būs gatava par vairākām problēmām projekta īstenošanā vērsties arī tiesībsargājošajās institūcijās.

Kā ziņots, "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

EDzL pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban Iecavas apkaimē turpinās atmežošanas darbi, bet būvdarbi varētu sākties vairāk uz vasaras otro pusi.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.