Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra zaļajā zonā uzsākts darbs pie pilsētas pļavu ierīkošanas 700 kvadrātmetru platībā. Pļavas, kas ir daļa no topošā LU Kopienas dārza projekta, top vairākās zonās, izmantojot Latvijā ievāktas sēklas, tādējādi nodrošinot bioloģisko daudzveidību un vietējo resursu izmantošanu.

“Pilsētas pļavas, līdzīgi kā LU Kopienas dārzs, tiek veidotas, iedvesmojoties no Latvijas Universitātes saimes idejām. Jau 2021. gadā LU Botāniskajā dārzā tika radītas pilsētas pļavas. Ar kopienas dārza pļavām vēlamies piedalīties dabas daudzveidības pilsētvidē vairošanā un radīt atvērtas un ilgtspējīgas zaļas atpūtas zonas, kas vienlaikus rosina uz pētniecības aktivitātēm dažādu nozaru studiju ietvaros,” norāda LU ilgtspējīgas attīstības vadītājs Renārs Kairis.

Pļavu zonas tiek veidotas ar dažādiem sēklu ievākšanas un izsēšanas paņēmieniem. Dažās zonās tiek izmantotas ar rokām vai mehāniski vāktas sēklas, savukārt citviet tiks izklāts vairāk nekā 400 kilogramu smags siena rullis, kas iegūts ar augu sugām bagātā zālājā, sienu ievācot laikā, kad ienākušās sēklas. Pēc pļavu izveides teritorijā tiks izvietotas informatīvas zīmes, kas ļaus apmeklētājiem sekot līdzi projekta attīstībai un izzināt dažādus bioloģiskās daudzveidības aspektus.

“Pilsētas pļavu ierīkošana Rīgā ir būtiska bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un veicināšanai, īpaši ņemot vērā Rīgas specifisko ģeogrāfisko novietojumu pie Rīgas līča un Daugavas ielejas. Piejūra un Daugavas ieleja ir nozīmīgs sugu izplatīšanās ekoloģiskais koridors, taču tā efektivitāte būtiski mazinās urbanizācijas ietekmē. Pilsētas pļavas ļauj zālājiem raksturīgajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām izplatīties, pārvarot urbāno barjeru,” skaidro LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadošā pētniece un asociētā profesore Solvita Rūsiņa. “Tāpat jāuzsver topošās pļavas izglītojošā vērtība, jo tā kalpos kā dzīvā laboratorija studentiem, ļaujot praktiski iepazīt bioloģiskās daudzveidības veicināšanas principus pilsētvidē.”

Lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus pļavu attīstībai, pirms sēšanas teritorijā tiks noņemta velēna un sagatavota augsne. Projektā izmantotās sēklas ir ievāktas Latvijā, sadarbojoties ar vietējiem lauksaimniekiem, kas apsaimnieko dabiskās pļavas, un zālāju biotopu ekspertiem. Pļavu uzturēšanu un saistītos pētījumus koordinē LU Ekopadome un LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas mācībspēki un studenti sadarbībā ar LU Botānisko dārzu.

Ainavekoloģiski Latvijas Universitātes pilsētas pļava iekļausies Rīgas pilsētas pļavu tīklā, ko 2021. gadā uzsāka veidot Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību LIFE programmas projektā “urbanLIFEcircles”. LU Kopienas dārzam tuvākās minētajā projektā izveidotās pilsētas pļavas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļava, Uzvaras parka pļava un Buru ielas skvēra pļava.

Pļavu ierīkošana un apsaimniekošana notiek sadarbībā starp LU Ekopadomi, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļu, LU Botānisko dārzu, kas pieredzi pilsētas pļavu ierīkošanā guvis jau LIFE programmas “LatViaNature” projektā, un LU Akadēmiskā centra attīstības programmu.

2024. gada sākumā LU Ekopadome, atsaucoties studentu iniciatīvai, uzsāka pirmā universitātes kopienas dārza izveidi. Tā mērķis ir attīstīt ilgtspējīgu vidi LU Akadēmiskajā centrā un veicināt LU kopienas labsajūtu. Šajā rudenī noris pirmais dārza iekārtošanas posms, kurā tiek ierīkoti krūmu apstādījumi un veidotas pilsētas pļavas. Darbi turpināsies 2025. gada pavasarī, kad tiks ierīkotas paaugstinātās dobes, atpūtas zonas un iestādīti vairāki koki. Jau nākampavasar LU Kopienas dārzā tiks organizēta arī pasākumu programma, kas būs veltīta ilgtspējas, dabas aizsardzības un pilsētas dārzkopības tēmām.

Aktuālajiem LU Ekopadomes un kopienas dārza notikumiem iespējams sekot tīmekļvietnē www.ilgtspeja.lu.lv.