Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) tiesību aktu portālā ir iesniegusi priekšlikumu minimālo algu noteikt kā pusi no vidējās algas.

Kā aģentūru LETA informēja LBAS, arodbiedrības rosina "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtībā" noteikt, ka minimālā alga katram nākamajam gadam tiek aprēķināta 50% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas pēdējos 12 mēnešos.

LBAS piekrīt, ka 2025.gadā minimālā alga tiktu noteikta 47% procentu apmērā no vidējās bruto darba samaksas, kas nākamgad būs 740 eiro. Savukārt ar 2026.gadu minimālās algas apmēram esot jāturpina pieaugt par 0,5 procentpunktiem, līdz tiek sasniegtu prasītos 50% no vidējās algas.

LBAS savos priekšlikumos prasa arī ar 2025.gadu noteikt fiksētu neapliekamo minimumu 510 eiro apmērā, vienlaikus paredzot neapliekamā minimuma pakāpenisku paaugstināšanu līdz 80% no minimālās algas. LBAS ieskatā, normatīvajos aktos jāparedz vienošanās izpilde un grafiks, kas nosaka minimālās algas un neapliekamā minimuma noteiktās proporcijas sasniegšanu.

Kā 6.septembrī informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), valdības pārstāvji un sociālie partneri ir vienojušies no nākamā gada paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā patlaban esošo 500 eiro vietā.

Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%.

Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas mēneša ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme pieaugs no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5%, skaidroja Ašeradens.

Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus - atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.

Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.