Lietuvas nākamā gada budžeta projektā aizsardzībai plānots atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien paziņoja finanšu ministre Gintare Skaiste, vienlaikus piebilda, ka aizsardzības finansējumu varētu palielināt ar papildu aizņēmumiem, ja valsts ekonomika pieaugs.

"Mans mērķis ir nodrošināt, lai aizsardzības finansējums būtu 3% no IKP, bet es domāju, ka mēs saglabāsim to pašu iespēju, kas bija šogad, proti, ja ekonomiskie rādītāji gada laikā mums ļaus aizņemties vairāk valsts aizsardzībai un mums būs konkrēta nepieciešamība, ko mēs varētu apmierināt ar papildu aizņēmumu, tad mēs varam paredzēt šādu iespēju," Skaiste teica ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".

"Tas ļāva mums šogad valsts aizsardzībai atvēlēt 3,2% no IKP, un šobrīd mēs esam ceturtajā vietā NATO dalībvalstu vidū pēc valsts aizsardzības finansējuma, tāpēc, manuprāt, ir svarīgi šo iespēju saglabāt," piebilda ministre.

Kā viņa teica, nākamgad prognozētā ekonomikas izaugsme 3% līmenī būtiski neietekmēs budžeta ieņēmumus, jo divas trešdaļas no šīs izaugsmes nepieciešamas jau likumā paredzēto izdevumu palielināšanai, piemēram, pensijām.

"Normālos laikos valsts budžeta ieņēmumi pieaug aptuveni par 5%, kas noteikti nav kaut kas kosmisks, kas varētu sniegt būtisku izrāvienu vienā vai otrā jomā. Lielākā daļa no šī ekonomikas pieauguma ir automātiski paredzēta programmu izdevumiem," klāstīja ministre, kā piemēru minot, pensijas, "kas veido tiešām lielu daļu no valsts budžeta". "Tātad apmēram divas trešdaļas no šīs ekonomiskās izaugsmes jau ir iepriekš sadalītas, pirms mēs vēl sākam veidot šo budžetu," skaidroja ministre, piebilstot, ka fundamentālām izmaiņām ir jāatrod jauni ieņēmumu avoti.

Pašreizējā Lietuvas politisko partiju vienošanās par drošības un aizsardzības jautājumiem neparedz konkrētas saistības attiecībā uz aizsardzības finansējumu, taču Seims šā gada sākumā nolēma paaugstināt dažus nodokļus, lai aizsardzības finansējums sasniegtu vismaz 3% no IKP.