Lietuvas sabiedriskais medijs LRT vēsta – Lietuvā īsi pirms Ziemassvētkiem kādā krievu skolā klasesbiedri uzbrukuši vienaudzim ar pneimatisko ieroci zēna politisko uzskatu dēļ. Lietuvas izglītības ministrs paziņojis, ka šajā notikumā vainojama sarežģītā krievu mazākumtautības integrācija Lietuvā, un norādīja, ka meklē juridiskus veidus, kā valstī slēgt krievu skolas.

Notikušo sociālo tīklu vietnē aprakstīja cietušā māte Ira Novika – žurnāliste, kura uz Lietuvu pārcēlusies no Krievijas.

Viņa stāstīja, ka uz dēlu raidītas plastmasas lodes no Kalašņikova pneimatiskās šautenes AK-74M, ko bija atnesis viens no klasesbiedriem. Šaušanas laikā zēni arī atskaņoja Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" himnu. Kā izrādās – pusaudži šādi reaģējuši uz viņas dēla teikto, ka viņš neatbalsta karu Ukrainā.
Gadījumu Viļņas skolā šobrīd izmeklē policija, apliecināja tās vadītāja Danute Mišriene.

Tikmēr Lietuvas izglītības, zinātnes un sporta ministrs Gintauts Jakšts paziņoja, ka šādas situācijas izraisa sarežģītā krievu mazākumtautības integrācija Lietuvā. Politiķis arī norādīja, ka meklē juridiskus veidus, kā slēgt krievu skolas Lietuvā.

Lietuvas ziņu aģentūrai ELTA Jakšts sacīja:

Mēs izvērtējam un diskutējam ar komandu, vai ir iespējams veids, kā pakāpeniski slēgt krievu mazākumtautību skolas. Izvērtējam tiesisko regulējumu, vai to vispār var izdarīt.

Latvijai un Igaunijai bija vieglāk pieņemt šo lēmumu, jo tajās nav tik spēcīgas mazākumtautību kopienas kā Lietuvā, norādīja ministrs:

"Diskusijas notiek jau ilgu laiku. Latvijas un Igaunijas piemērs ir vienkāršāks, jo šīm valstīm nav citu mazākumtautību skolu, kādas mums ir poļiem. Lietuvai ar Poliju ir līgums un vienošanās (par mazākumtautību skolām), tāpēc, protams, nevar būt runa par atteikšanos no tām," viņš uzsvēra.