Locītavu sāpes, to profilakse un ārstniecības metodes

Locītavu sāpes ir viena no izplatītākajām veselības problēmām. Saskaņā ar pētījumiem, ar tām ir saskārušies aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju. Biežāk par locītavu sāpēm sūdzas vecāka gada gājuma cilvēki, taču tas nenozīmē, ka citas vecuma grupas būtu no tām pasargātas. Turklāt katrai vecuma grupai ir raksturīgas konkrētas locītavu problēmas – ja senioriem sāpes izraisa dabiskais novecošanās process, tad jauniem cilvēkiem problēmas ar locītavām rodas pārslodzes un dažādu traumu dēļ.

Vai locītavu sāpes ir neizbēgamas, sasniedzot noteiktu vecumu?

Locītavu sāpju galvenie iemesli ir to pārklājošo skrimšļa virsmu vai locītavas iekšpusē esošo veidojumu – menisku un saišu – bojājumi. To cēlonis var būt trauma vai deģeneratīvi procesi locītavā, no kuriem biežāk sastopams ir osteoartrīts. Šādi izraisīto skrimšļa virsmu bojājumi noved pie palielinātas berzes kustību laikā, noberztās skrimšļa mikrodaļiņas izsauc iekaisuma procesu locītavas somiņā, kas savukārt noved pie sāpēm, stīvuma un kustību ierobežojumiem locītavā.

Lai arī mediķi uzskata, ka deģeneratīvais artrīts, saukts arī par vecuma artrītu laika gaitā rodas pilnīgi visiem cilvēkiem, vecums, kad tas sāk izpausties, un simptomu smaguma pakāpe var būt stipri atšķirīgi. Artrīts biežāk skar sievietes – gan tādēļ, ka viņām caurmērā ir mazāka muskuļu masa, kas nozīmē – lielāku slodzi un mazāku “palīdzību” locītavām, gan arī saistībā ar sievietes organisma hormonālajām īpatnībām. Pastiprināti šī slimība apdraud sievietes menopauzes vecumā un pēc tās.

Labās ziņas ir tās, ka cilvēks pats ar saviem dzīves veida paradumiem var ļoti daudz darīt locītavu sāpju profilakses labā, kā arī mūsdienās ir pieejamas modernas un efektīvas locītavu ārstniecības metodes. Sprigana, kustīga astoņdesmitgadniece bez mazākajām locītavu sāpju pazīmēm nav nekāds pasaku tēls, bet gan pilnīgi iespējama realitāte.

Ko paši varam darīt savu locītavu labā?

• Regulāras kustības. Lai arī kļūst jau mazliet apnicīgi, ka pēdējā laikā tās tiek ieteiktas kā universāla panaceja visiem dzīves gadījumiem, fakti nav apstrīdami – kustības nostiprina saites, cīpslas un muskuļus ap locītavām, nodrošinot tām labu apasiņošanu. Taču arī pārmērīga sportošana šai gadījumā var nākt par ļaunu – no locītavu problēmām pastiprināti cieš daudzi esošie un bijušie sportisti.
• Svara kontrole. Liels liekais svars rada kāju locītavām papildus slodzi, kas veicina ātrāku skrimšļu virsmas nodilumu.
• D vitamīns. Tas atbild par kalcija un fosfora uzsūkšanos organismā, un vistiešākajā veidā veicina kaulu un locītavu veselību. Mūsu platuma grādos vairumam iedzīvotāju ir nepietiekams D vitamīna līmenis, tādēļ ļoti ieteicams to uzņemt papildus, jo īpaši ziemas mēnešos.
• Uzturs. Lai locītavas justos labi, ieteicams ēdienkartē iekļaut tādus pārtikas produktus kā treknas zivis, riekstus, olīveļļu, piena produktus, galertu.

Mūsdienīgas locītavu ārstniecības metodes

Gadījumiem, kad ar dzīves veida izmaiņām panākt uzlabojumus nav izdevies, un stipras locītavu sāpes apgrūtina ikdienas aktivitāšu veikšanu, mūsdienu medicīnā ir pieejamas efektīvas ārstniecības metodes. Ar tām iepazīstina pieredzējušais traumatologs -ortopēds, LU Medicīnas fakultātes docents Dr.Med. Valdis Gončars, kura zinātnisko pētījumu tēma ir tieši reģeneratīvo metožu izmantošana locītavu sāpju jeb osteoartrīta ārstēšanā.

Hialuronskābes injekcijas. Lai uzlabotu skrimšļa slīdēšanu un veicinātu tā atjaunošanos, tiek lietota hialuronskābes preparātu ievadīšana locītavā. Tās iedarbības pamatā ir locītavas šķidruma viskozo īpašību atjaunošana un uzlabošana. Šādi tiek samazināta berze starp nelīdzenajām locītavas virsmām un novērsta to tālāka bojāšanās.

PRP injekcijas. PRP ir trombocītiem bagātināta plazma, kas satur lielu daudzumu augšanas faktoru – vielas, kas liek bojātajiem audiem reģenerēt vai atjaunoties. To iegūst no pacienta venozajam asinīm, centrifugējot speciālā stobriņā, kas atdala nepieciešamo asins plazmas daļu.

Locītavu artroskopiskā ķirurģija. Ar speciālas aparatūras palīdzību caur nelielām dūriena atverēm var piekļūt locītavas iekšpusē esošiem veidojumiem un veikt tur bojāto struktūru, piemēram, meniska, skrimšļa fragmentu izņemšanu vai priekšējās krustveida saites rekonstrukciju.

Lielo locītavu endoprotezēšana. Ja ceļa vai gūžas locītavas virsmas ir pilnībā nodilušas un deformējušās, būs nepieciešama to nomaiņa ar mākslīgām locītavām jeb endoprotezēšana. Tā ir nopietna ķirurģiska operācija, kuru Dr. Valdis Gončars veic Valsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.

Ja locītavu sāpes padarījušas jūsu ikdienu neciešamu, nenolaidiet rokas un nepadodieties liktenim! Prasmīgs traumatologs ortopēds spēs atdot jums kustības un dzīves kvalitāti.