AS "Latvijas valsts meži"(LVM) 2024.gadā ir labiekārtojusi 153 no vairāk nekā 300 bezmaksas tūrisma un atpūtas vietām, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

LVM pārstāvji norāda, ka labiekārtošanas darbos mainīti soli un galdi, atjaunotas nojumes, kāpnes un laipas, kā arī veikti citi labiekārtošanas darbi, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājiem daudzveidīgas atpūtas iespējas dabā. Paveiktie atjaunošanas darbi ir līdz šim uzņēmuma vēsturē lielākais viena gada laikā veiktais rekreācijas objektu uzturēšanas darbu apjoms.

Tāpat vairākos tūristu atpūtas objektos LVM šogad atjaunojuši skatu platformas, kāpnes un norobežojošas margas, kā arī purvu laipas. Tūrisma vietu aprīkojumu, piemēram, galdus, solus, nojumes, laipas un kāpnes LVM galvenokārt izgatavo no koka, kas ar laiku nolietojas, tāpēc daudzviet nepieciešams veikt regulārus objektu uzturēšanas un atjaunošanas darbus.

Uzņēmumā atzīmē, ka vairākas atpūtas vietas remontdarbu laikā arī pilnveidotas, lai tās būtu pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, piemēram, atpūtas vietās "Valgalciems" un "Jaunciems" izveidotas pieejamas koka laipas līdz jūras liedagam, bet Skrīveru dendroloģiskajā parkā izveidota cilvēkiem ar kustību traucējumiem pieejama tualete.

Tostarp tūrisma vietā "Čertoka ezers" izveidota jauna gājēju grants taka 375 metru garumā un 180 metru koka laipas ap ezeru, uzbūvētas kāpnes nogāzei, divas skatu platformas, tualetes bloks, norobežojošās barjeras, grants laukums un 147 metru garš grants celiņš, kā arī tūrisma vietā "Ragakāpas dabas taka" atjaunotas 776 metru garas dabas takas, tostarp 601 metru garumā izveidots grants segums un 175 metru garumā izveidotas koka laipas.

Arī 2025.gada pirmajā pusē uzņēmums plāno sākt jaunus infrastruktūras uzlabojumus dažādās tūrisma vietās, piemēram, Dunikas purva takā plānots atjaunot koka laipu viena kilometra garumā, bet Oleru takā nomainīt 157 metrus garu koka laipas posmu un izbūvēt purvā divas skatu platformas sešu metru augstumā. Tāpat skatu platformu plānots izbūvēt arī Niedrāju-Pilkas purva takā.

Jau vēstīts, ka LVM apgrozījums pagājušajā gadā bija 626,019 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,8% - līdz 220,838 miljoniem eiro.

Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.