Šodien diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA "Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā, atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt atlikušajos paviljonos.

Otrajā scenārijā pārtikas tirdzniecība koncentrēta vēl mazākā skaitā paviljonu, citām funkcijām atvēlot gan Gaļas, gan Zivju paviljonu.

Savukārt visradikālākais piedāvājums bija pārtikas tirdzniecību koncentrēt Gaļas un Piena paviljonā, bet pārējos paviljonus atvēlēt citām funkcijām.

Diskusijas rīkotāji aicināja klātesošos nobalsot par kādu no šiem trim variantiem. Balsojumā vismazāko atbalstu guva radikālākais scenārijs, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību divos paviljonos.

Ļoti plašas diskusijas izvērtās par to, kādas citas funkcijas varētu īstenot Rīgas Centrāltirgū un tā paviljonos.

"Getho Games" līderis Raimonds Elbakjans atzina, ka ir bijušas sarunas par iespēju Centrāltirgū izveidot kaut ko līdzīgu "Ghetto games" Grīziņkalnā.

Viņš uzsvēra, ka tā bijusi tikai teorētiska runāšana. Taču, ja tiks izlemts kaut ko tādu izveidot, tad nebūtu jākoncentrējas uz "Ghetto games" Grīziņkalnā formas atkārtošanu, jo tas esot sezonāls pasākums.

Būtu jāizplāno kas pamatīgāks, ierīkojot, piemēram, parkūru platformu, basketbola laukumu, skeitparku, paredzot iespēju futbolam un citām aktivitātēm.

Ņemot vērā Rīgas Centrāltirgus pieejamību, izveidot šeit infrastruktūru jauniešiem būtu svētīgs darbs, uzsvēra Elbakjans.

Pret to iebilda Rīgas domes deputāts Kaspars Spunde (NA/LRA), kurš atzinīgi vērtēja izskanējušās idejas par citu funkciju piešķiršanu tirgum. Taču viņš norādīja, ka vēl viens geto blakus jau esošajam Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejam būtu ne sevišķi ētiski.

Diskusijā izskanēja idejas par teritorijas labiekārtošanu, lai Centrāltirgus kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku. Izskanēja idejas par koncertu rīkošanu tirgus teritorijā, moderna laikmetīgās mākslas muzeja izveidi un citi.

Izskanēja arī aicinājums padomāt par autostāvvietām, jo pašlaik cilvēki, piebraucot pie tirgus teritorijas, automašīnu atstāj uz 15-30 minūtēm un brauc prom. Tomēr, ja šajā teritorijā organizēs kultūras pasākumus, tad būšot nepieciešams paredzēt stāvvietas lielākam skaitam automašīnu.

Kā viena no iespējām, kur novietot auto, tika piedāvāta bijusī rūpniecības preču tirgus teritorija. Tā esot vienīgā vieta, kuru varot apbūvēt. Šeit varētu ierīkot pazemes autostāvvietu, pirmā stāva līmenī izveidot intermodālo satiksmes mezglu, bet virs tā uzbūvēt segtu terasi. Šajā vietā varētu veidot perimetrālas apbūves kvartālu, paredzot tajā viesnīcu, dzīvojamo funkciju vai ko citu.

Kā ziņots, Rīgas Centrāltirgus koncepcija tiek izstrādāta nākamajiem desmit gadiem, un tā ietver gan esošās situācijas izvērtējumu, gan ilgtermiņa attīstības plānu, mērķus un sasniedzamos rezultātus.

Veicot esošās situācijas izvērtējumu, nosakāma Rīgas Centrāltirgus kā tirgus loma pilsētā, analizējami Baltijas jūras reģiona valstu atbilstošāko tirgu attīstības virzieni, kā arī jāsniedz tirgus teritorijas telpiskais un funkcionālais izvērtējums - par apbūvi, tirdzniecības zonām, publisko ārtelpu, teritorijas labiekārtošanu un proporcionālo sadalījumu starp Centrāltirgus tirdzniecības, pakalpojumu, biroju, tūrisma un kultūras objekta funkciju.

Lai koncepcija būtu vispusīgi pamatota un atbilstu gan iedzīvotāju vēlmēm gan saimnieciskajam pamatojuma, piedāvāto attīstības scenāriju apspriešanā, izvērtēšanā un gala varianta izvēlē būtiska loma būšot Rīgas pašvaldībai, deputātiem un visiem ieinteresētajiem rīdziniekiem, kuri izstrādes gaitā aicināti izteikt savu viedokli un diskutēt par Rīgas Centrāltirgus attīstības piedāvājumu nākamajiem 10 gadiem.

Rīgas Centrāltirgus ir lielākais Eiropas tirgus, kura kopējā zemes platība ir 9,9 hektāri, bet no tās tirgus statuss ir noteikts teritorijai 6,7 hektāri platībā.

Tirgū ir pieci segti paviljoni: Piena, Gaļas, Zivju, Sakņu un Gastronomijas paviljoni. Tirdzniecības vietu kopskaits ir līdz 3000 vietām.

Centrāltirgus apmeklētāju skaits dienā sasniedz 30 000 - 50 000 cilvēku.

Rīgas Centrāltirgus kopā ar Vecrīgu 1997.gadā ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Kā ziņots, "Rīgas namu" apgrozījums 2022.gadā bija 17,658 miljoni eiro, kā arī tika gūta 188 718 eiro peļņa. "Rīgas namu" pamatkapitāls ir 110 162 151 eiro, uzņēmuma īpašniece ir Rīgas pašvaldība.