Sākoties Ukrainas karam, Mālpils uzņēma teju 200 kara bēgļu, daļa no viņiem devās tālāk, daļa atgriezās Ukrainā, tomēr lielākais vairums palika Mālpilī, vēsta "360 Ziņas".

Bērni sāka iet skolās, pulciņos, vecāki atrada darbu. "360 Ziņas" žurnāliste Ieva Čakste apciemoja Jūliju un Annu, kuras joprojām ar bērniem dzīvo un strādā Mālpilī, bet kara trešajā gadadienā satiktas Siguldā, kur apmaiņā pret ziedojumiem vietējos iedzīvotājus cienāja ar ukraiņu boršču.

Ar ukrainietēm Jūliju un Annu "360 Ziņas" iepazinās pirms gada Mālpilī, runājot par to, kā sievietes ir iedzīvojušās Latvijā un vienojās, ka nākamo reizi tiksies brīvā Ukrainā. Taču ir apritējis gads un joprojām jātiekas Latvijā.

Ir Ukrainas kara 3. gada diena un ir pagājis gads, kopš Annas vīrs ir pazudis bez vēsts. Kā pati Anna atzīst: "Kas ar viņu notika, es nezinu, vienīgais, ko es zinu, ķīlniekus tur neņēma .. un nu jau gadu, nav ziņas."

Šis gads ir bijis smags, bet spēku Annai dod meita, kura mācās Mālpils skolā, apmeklē tautas dejas, labi iejutusies, tomēr arī viņa ļoti vēlas doties mājās. Pati Anna vairs vietējā veikalā gan nestrādā, bet apguvusi friziera prasmes.

Līdzīgi kā Anna, arī Jūlija ar dēlu Māpilī ieradās vien dažas nedēļas pēc kara sākuma, bēgot no krievu raķetēm. Jūlija "360 Ziņām" atzīst: "Jūtamies noguruši, dusmīgi, joprojām gribas pamosties, kā no ļauna sapņa. Bet tā viss labi, dzīve turpinās, bērni iet skolās, mēs strādājam. Biju pie vīra aizbraukusi uz nedēļu, uz Rietumurkainu, nedēļu pabijām kopā."

Jūlija turpina strādā par mākslinieci un atzīmē, ka, protams, katru dienu viņas šādi neraud, bet ir tādas dienas kā šīs – kad pārņem emocijas. Spītējot visam, viņas ticība tomēr nav salauzta.

Par šobrīd politikā notiekošo Jūlija teic: "Pareizi teica mūsu prezidents, ka ne mūs vajag saukt pie pārrunu galda, tas ir mūs galds, mums ir jālemj, neatkarīgi no tā vai mēs esam vāji vai stipri. Mēs esam stipri, tāpēc es ticu, ļoti stipri ticu. Tas nevar ilgt mūžīgi, un ticu, kas viss būs kārtībā un Ukraina kļūst par drošāko vietu pasaulē."