Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Melnis: Veco mežu izciršana nav vienīgais plāns klimata mērķu sasniegšanai

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Foto: Edijs Pālens/LETA

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Foto: Edijs Pālens/LETA

Veco mežu izciršana nav vienīgais plāns klimata mērķu sasniegšanai, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka vēl bez veco mežu izciršanas plānā ir arī citi veidi emisiju mazināšanai. Piemēram, transportlīdzekļu jomā, kur ministrija saskata variantus elektrotransportlīdzekļu iegādes palielināšanā pašvaldībām un uzņēmējiem. Tāpat, pēc ministra teiktā, būs jāturpina māju siltināšanas veicināšana, kā arī kokmateriālu izmantošanas veicināšana māju būvniecībā, tādējādi iekapsulējot kokā jau uzkrātās emisijas.

Lūgts komentēt iepriekš izskanējušo vēstījumu par veco mežu izciršanu un jaunu stādīšanu kā vienīgo Latvijas plānu klimata mērķu sasniegšanai, Melnis teica, ka saistībā ar šo plāna punktu vēl būs jāiegulda darbs, gan sadarbojoties ar vides organizācijām, gan Ekonomikas un Zemkopības ministrijām, jo vērā jāņem vairāki aspekti.

Lielākais izaicinājums, pēc ministra teiktā, būs sabalansēt dažādos ekspertu vērtējumus un redzējumus par vidi ietekmējošajiem faktoriem. Melnis norādīja, ka jebkurā variantā gala versija būs kompromisa variants, jo pilnīgi "apmierināts nebūs neviens".

Kā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem.

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Taču Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus pauda, ka vecu mežu iznīcināšana būtu neprāts.

Viņš skaidroja, ka veco mežu nocērtot, tajā piesaistītais ogleklis agri vai vēlu nonāk atpakaļ atmosfērā, turpinot veicināt klimata pārmaiņas, bet jaunais mežs to nespēs piesaistīt atpakaļ, kamēr vien pats nebūs kļuvis vecs. Visātrāk kokā uzkrāto oglekli atmosfērai atdod, koksni sakurinot. Būvējot no koka mājas vai izgatavojot mēbeles, oglekli teorētiski var pieturēt ilgāk, bet reālajā dzīvē tā nenotiekot. Oglekļa piesaiste koksnes produktos nespējot kompensēt piesaistes samazināšanos mežā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Foto: Edijs Pālens/LETA

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Foto: Edijs Pālens/LETA

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие новости

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas