Merkele uzskata, ka viņai trūcis spēka ietekmēt Putinu

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele ir aizstāvējusi savu politiku pret Krieviju pirms februārī notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā, sakot, ka viņai vairs nebija iespēju ietekmēt Vladimiru Putinu, vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Viņa sacīja, ka 2021. gada vasarā ir mēģinājusi sasaukt Eiropas sarunas ar Krievijas prezidentu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

"Taču man nebija spēka panākt savu," viņa sacīja.

"Patiesībā visi zināja: rudenī Merkeles vairs nebūs," viņa teica.

Pēc četriem kancleres amata pilnvaru termiņiem Merkeles kundze decembrī atstāja amatu. Viņa 2021. gada augustā devās pēdējā vizītē uz Maskavu un vācu ziņu žurnālam sacīja, ka "sajūta bija ļoti skaidra: "Runājot par varas politiku, mans laiks ir beidzies".

Viņa piebilda, ka "Putinam ir svarīga tikai vara". Zīmīgi, ka uz pēdējo tikšanos Putins līdzi bija atvedis ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, viņa sacīja. Viņa norādīja, ka iepriekš viņi bija tikušies individuāli.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, pirms kura vairākas nedēļas pie Ukrainas robežām tika veikta masveida militāro spēku koncentrēšana, daudzi ir apgalvojuši, ka Merkeles kundzei un citiem ES līderiem vajadzēja pieņemt stingrāku pieeju.

Merkeles Kristīgo demokrātu partijas ārpolitikas eksperts, parlamenta deputāts Roderihs Kisveters ir viens no tiem, kas apgalvo, ka Merkele zināja, ka Putins cenšas sašķelt un vājināt Eiropu, taču viņa uzskatīja, ka "maigā vara" ir pareizā pieeja. Pirms iebrukuma viņš apgalvoja, ka Vācija ir pārāk atkarīga no Krievijas gāzes.

Intervijā vācijas medijam "Spiegel" Merkeles kundze sacīja, ka viņas nostāja Minskas miera sarunās par Ukrainu ir devusi Kijivai laiku, lai tā varētu labāk aizsargāties pret Krievijas armiju.

Minskā tika panākta vienošanās par pamieru pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainas Krimas pussalu. Taču galvenie punkti, tostarp atbruņošanās un starptautiskā uzraudzība, netika īstenoti.

Merkeles kundze sacīja, ka viņa nenožēlo, ka decembrī atstāja amatu, jo viņai šķita, ka viņas valdībai nav izdevies panākt progresu ne tikai Ukrainas krīzes, bet arī konfliktu Moldovā, Gruzijā, Sīrijā un Lībijā risināšanā, kuros visos bija iesaistīta Krievija.