Latvijas Krievu savienības (LKS) vērtējumā pašlaik publiski nav izskanējuši fakti vai pierādījumi, kas apliecinātu LKS politiķes, Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas nelikumīgas darbības un sadarbību ar Krievijas drošības dienestiem, šādu pozīciju aģentūrai LETA pauda viens no LKS līderiem, Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

Līdz ar to, viņaprāt, pašlaik runāt par kādām sankcijām, tostarp no partijas puses, pret Ždanoku neesot jēgas.

Mitrofanovs sprieda, ka politiķi ikdienā sarakstoties ar ļoti daudziem cilvēkiem, un esot pilnīgi iespējams, ka starp viņiem "kāds var būt spiegs vai aģents", taču katru cilvēku neesot iespējams pārbaudīt.

Viņš uzsvēra, ka pazīst Ždanoku jau ilgus gadus un zinot, ka viņa neesot "politiķis, kuram būtu vajadzīgs kurators no malas". Viņa pati varot vadīt partiju, valsts organizāciju un kļūt par kuratoru organizācijai. Viņa neesot "vienkāršs partijas biedrs vai atbalstītājs, bet gan līdere".

Mitrofanovs atkārtoja arī Ždanokas pozīciju un pauda cerību, ka notiks izmeklēšana, kurā tiks noskaidrots, kurš nozadzis Ždanokas interneta saraksti. Tas esot vajadzīgs nevis, lai kādu sodītu, bet gan "lai iedzīvotāji zinātu, kas ir noticis un varētu izvērtēt, kā pasargāt savu privāto saraksti un saprastu, no kā ir jāuzmanās".

Politiķis klāstīja, ka sarakstē, piemēram, esot "vēstule paziņam" 2017.gadā, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kurā Ždanoka lūdz sekmēt vairāku Latvijas iedzīvotāju dalību pasākumā saistībā ar Ļeņingradas blokādi. Tas esot humāns projekts, lai palīdzētu atsevišķām sabiedriskajām organizācijām, kuras vēlējās šajā pasākumā piedalīties, uzskata LKS pārstāvis.

Mitrofanova ieskatā, neesot vērts vērsties pret žurnālistiem, kuri šo situāciju apraksta. Problēma gan esot tā, ka, piemēram, Latvijā, visas publikācijas esot ar noteiktu nokrāsu - apvainojot Ždanoku nelikumīgās darbībās, it kā viņa būtu kaimiņvalsts specdienesta aģente. Tie esot aizskaroši un nepatiesi apgalvojumi, domā Mitrofanovs.

Kā ziņots, krievu neatkarīgās pētnieciskās žurnālistu organizācijas "The Insider" izmeklēšana, kas veikta sadarbībā ar igauņu, latviešu un zviedru žurnālistiem, liecina, ka Ždanoka sarakstījusies ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir Krievijas FSB virsnieki. Cita starpā viņa tiem sūtījusi atskaites par savu darbību. Izmeklēšana balstās uz Ždanokas uzlauzta e-pasta saraksti.

Eiropas Parlaments (EP) ir sācis izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām par Ždanokas sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem. EP priekšsēdētāja Roberta Metsola "ļoti nopietni" uztver apsūdzības pret Ždanoku.

Kā izriet no nopludinātajiem materiāliem, vispirms elektronisko vēstuļu apmaiņa vairāku gadu garumā regulāri notikusi starp Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas FSB. Ždanoka "Re:Baltica" neesot atbildējusi, vai zināja, ka Gladejs bija no FSB. Viņa "redzamais" uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas, piemēram, 2014.gadā Krievijas anektētajā Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem tēloja "novērotājus" no Rietumiem. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā "efektīvs resurss gan Krievijas televīzijas pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā".

Ždanoka savā paziņojumā masu medijiem nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskatot par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģina sasaistīt ar viņas it kā "antifašistisko darbību".

"Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums," teikts Ždanokas paziņojumā, kurā viņa apgalvo, ka "es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem".

Valsts drošības dienests (VDD)ir paziņojis, ka izvērtēs informāciju par Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem, vienlaikus norādot, ka par to informācija esot bijusi jau iepriekš, bet sarakstē ietvertajā laika posmā šī rīcība neesot bijusi klasificējama kā noziegums.

Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus Latvijas valstij, par ko dienests vēsturiski esot informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama. VDD paša vērtējumā, tas šajā laikā esot "mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai". VDD vērtējumā, Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.