Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) rosina Saeimu izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P), to pamatojot ar ministra nespēju uzņemties atbildību par nozares vadību.
Pēc NA domām, Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība, kā arī ir būtiski ietekmētas Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt dažādus pamatpakalpojumus.
NA uzskata, ka Briškens kā satiksmes ministrs ir pierādījis, ka nespēj vadīt Satiksmes ministriju (SM) un nozarēm sniegt nepieciešamo politisko atbalstu.
Briškena priekšgājējs iepriekšējā valdībā, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs uzskata, ka Briškena darba stils - neuzņemties atbildību un censties to novelt uz citiem - ir novedis pie tā, ka problēmas netiek risinātas un tikai samilst, kā rezultātā cilvēki nevar paļauties uz sabiedrisko transportu un saglabājas neskaidrība par pasta nodaļu nākotni.
Vitenbergam nepieņemami ir tas, ka tiek "norakti" un netiek tālāk virzīti iepriekš sagatavoti infrastruktūras būvniecības projekti - Bauskas un Rīgas apvedceļu būvniecība, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Šie projekti esot svarīgs valsts ekonomiskajai izaugsmei un attīstībai.
Tāpat ministrs izvairās un sabiedrībai nesniedz skaidru atbildi par to, vai dzelzceļa līnija "Rail Baltica" šķērsos Rīgu, norāda Vitenbergs.
Bijušais ministrs uzskatu, ka Briškena pavadītais laiks Satiksmes ministrijā ir pietiekams, lai varētu izdarīt secinājumus un lemt par viņa atstādināšanu.
NA, rosinot satiksmes ministra demisiju, norāda uz to, ka Latvijas iedzīvotājiem netiek nodrošināts uzticams un kvalitatīvs pasažieru pārvadājumu pakalpojums. Pēc opozīcijas partijas vārdiem, ministra bezpalīdzību ilustrējot viņa teiktais medijos, ka viņš nezina, kas notiks ar vilcieniem, bet cer uz to labāko.
Kamēr Briškens cer un gaida, cilvēki uz peroniem un autobusu pieturās nesagaida sabiedrisko transportu
uzsver NA.
Politiskā spēka ieskatā, šobrīd no ministra neesot saņemts skaidrs redzējums par to, kas tālāk notiks ar VAS "Latvijas pasts" lēmumu slēgt 105 pasta nodaļas no 172 esošajām pasta nodaļām. Publiskajā telpā izskan pretrunīga informācija, kas liecina par nekonsekvenci lēmumos un rada sabiedrībā neapmierinātību, uzsver NA, norādot, ka valsts uzdevums ir nodrošināt universālā pasta pakalpojuma pieejamību un pasta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kā tas ir norādīts Pasta likumā, - visiem valsts iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas.