Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) atklājusi iemeslu, kādēļ kopš 1972. gada cilvēki vairs nav sūtīti ekspedīcijās uz Mēness, kā arī pastāstījusi par nākotnes plāniem, proti, ka uz Mēness plānots būvēt celtnes no "sēnēm".

Pirmais cilvēks uz Mēness kāju spēra Neils Ārmstrongs, kurš "Apollo 11" misijā devās 1969. gadā. Pēc tam "Apollo" misijas notikušas vēl piecas reizes, bet pēdējo reizi, kad cilvēki devās ekspedīcijā uz Mēness, bija 1972. gadā.

Daudziem radies jautājumus, kāds ir iemesls, kādēļ jau vairāk nekā 50 gadus nav veikti ceļojumi uz Mēness, kaut arī tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušās. Atbildi sniedzis NASA pārstāvis Kriss Maurers, kurš īsteno plānu, lai uz Mēness varētu izveidot celtnes.

Radiācija ir šķērslis, kas traucē doties misijās. Tādēļ mēs neesam bijuši uz Mēness kopš 70. gadiem.

Iepriekš arī izskanējuši tādi iemesli kā milzīgas izmaksas, kā arī fokuss uz citiem projektiem, kas būtu nozīmīgāki kā došanās uz Mēness.

Tāpat Maurers atklājis par vēl neredzētu mehānismu kā būvēt celtnes, proti, no sēnēm. "Mēs nevaram uz Mēness paņemt dēļus vai ķieģeļus. Līdz ar to būvniecība var notikt tikai ar kosmosa putekļiem, ūdeni un sēnēm."

NASA plāno uz Mēnesi nosūtīt hermētisku, piepūšamu veidni, kurā sēnīšu sporas apvienosies ar aļģēm un ūdeni, lai veidotu izturīgas struktūras, kas spētu izturēt Mēness ekstrēmos apstākļus.

Šiem sēņu materiāliem ir dažas būtiskas priekšrocības, piemēram, tie pasargās astronautus no kaitīgās radiācijas un pat bloķēs bīstamus mikrometeorītus. Viņš skaidro, ka 'tā dēvētā "mikotektūra" var bloķēt vairāk nekā 99% starojuma ar tikai 8 centimetru biezu materiālu. Tas ir izšķirošs faktors astronautu drošības nodrošināšanai.

NASA nākamie soļi ir līdz 2028. gadam izmēģināt izvietot nelielus modeļus uz Mēness un pēc tam palielināt to skaitu.