Nejaušu labestības izpausmju pozitīvā ietekme uz veselību

Pētījumi liecina, ka labestības izplatīšana ne tikai palīdz citiem justies labāk - tā var arī uzlabot devēja veselību un uzlabot viņa laimes sajūtu. Tas ir ieguvums visiem, vēsta CNN.

Pētījumi liecina, ka citu labklājības celšana pāri savai labklājībai, negaidot neko pretī, jeb tā sauktais altruisms, stimulē smadzeņu atlīdzības centrus. Šīs labās emocijas izraisošās ķīmiskās vielas pārpludina mūsu sistēmu, radot sava veida "apreibināšanos no laimes". Piemēram, ir pierādīts, ka brīvprātīgais darbs mazina stresu un depresijas riskus.

Tas vēl nav viss. Šīs pašas aktivitātes var arī samazināt kognitīvo traucējumu risku un pat pagarināt mūsu dzīves. Viens no iemesliem, kā apgalvo eksperti, ir tas, ka labestība veicina mūsu kopības un piederības sajūtu. Pētījumos ir atklāts, ka tas ir galvenais faktors, kas veicina veselīgu un ilgāku mūžu.

Zemāks asinsspiediens

Ir pierādīts, ka ziedošana citiem samazina asinsspiedienu un uzlabo sirds veselību. Vienā pētījumā hipertensijas slimnieku grupai tika lūgts iztērēt 40 eiro savām vajadzībām, bet citai grupai cilvēku ar augstu asinsspiedienu tika lūgts iztērēt šo naudu citiem.

Tika konstatēts, ka tiem, kuri tērēja naudu citiem, sešu nedēļu pētījuma beigās asinsspiediens bija zemāks. Patiesībā ieguvumi bija tikpat lieli kā no veselīga uztura un fiziskām aktivitātēm.

Sāpju samazināšanās

Šķiet, ka ziedošana mazina sāpes. Nesen veiktā pētījumā atklājās, ka cilvēki, kuri teica, ka ziedos naudu, lai palīdzētu bāreņiem, bija mazāk jūtīgi pret elektrošoku nekā tie, kuri atteicās ziedot. Turklāt, jo noderīgāks, pēc cilvēku domām, bija viņu ziedojums, jo mazāk sāpju viņi izjuta.

Kā tas varēja notikt? Pētījumā atklājās, ka smadzeņu reģioni, kas reaģē uz sāpīgu stimulāciju, šķiet, uzreiz tiek deaktivizēti, ja tiek ziedots.

Laimes izjūta

Apvienotajā Karalistē pētnieki atklāja, ka laipnība var palielināt laimes sajūtu jau pēc trim dienām. Pētījumā cilvēki tika iedalīti trīs grupās: pirmajai grupai katru dienu bija jāizdara kāds labestības žests; otrā grupa izmēģināja kādu jaunu aktivitāti, bet trešā grupa nedarīja neko. Grupās, kas veica kādu labestības žestu, ievērojami palielinājās laimes izjūta.

Labestības izplatīšanai nav jābūt sarežģītai

Jūs izjutīsiet vēl lielāku prieku, ja būsiet radoši savās labestības izpausmēs. Pētnieki Sonja Lībomirska un Kennons Šeldons atklāja, ka cilvēkiem, kuri nedēļas garumā veica dažādus labestības žestus, laimes sajūta pieauga vairāk nekā tiem, kuri atkal un atkal veica vienu un to pašu darbību.

Un šeit ir labā ziņa: šķiet, ka labestības izpausmes var būt anonīmas vai redzamas, spontānas vai plānotas, un tās var būt tik vienkāršas kā komplimentu izteikšana vai durvju atvēršana kādam.