Mēģināt ierobežot sociālos tīklus ir loģiski, jo tiem ir liela loma pusaudžu mentālās veselības krīzē, šādu viedokli par Austrālijas parlamentā apstiprināto aizliegumu bērniem līdz 16 gadiem izmantot sociālos tīklus, uzskata bērnu psihoterapeits un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss-Konstantinovs.

Tas, vai šāds aizliegums varētu reāli darboties, viņaprāt, atkarīgs no tehniskajām iespējam to ievērot, taču pat tad, ja aizliegumu ievērot varētu tikai daļēji, tas tāpat sniegtu būtiskus ieguvumus un pasargātu no riskiem lielu daļu jauniešu, uzskata eksperts.

Viņš norādīja, ka Austrālijā pieņemtais likumprojekts ir likumsakarīga atbilde pusaudžu mentālās veselības problēmu risināšanai. "Mēs ierobežojam lietas, kas nodara kaitējumu pusaudžu veselībai, tostarp veipus, enerģijas dzērienus vai pornogrāfijas patēriņu - nesakām taču, ka nav jēgas ierobežot pornogrāfiju, jo jaunieši tāpat to pamanās skatīties," spriež psihoterapeits.

Tomēr iespējams pretarguments sociālo tīklu aizliegumam ir skatīt to no jauniešu tiesību viedokļa. Sakss-Konstantinovs vērš uzmanību, ka arī pusaudžiem ir tiesības sazināties vienam ar otru internetā un veidot kopienas. Viņa ieskatā maz iespējams, ka var atstāt jauniešiem iespēju komunicēt sociālo tīklu vidē, vienlaikus samazinot to izmantošanas riskus.

"Katrā gadījumā tā ir ļoti sarežģīta problēma, ko risināt, un tikmēr drošākais risinājums ir arī visvienkāršākais - pēc iespējas ilgāk atlikt to brīdi, kurā vecāki pērk bērnam viedtālruni", iesaka bērnu psihoterapeits. Viņš uzskata, ka starp bērniem un pusaudžiem vajadzētu normalizēt "podziņtelefonu" lietošanu.

Tāpat Sakss-Konstantinovs klāsta, ka pēdējos gados pētījumos aizvien vairāk iezīmēta sociālo tīklu saikne ar virkni jauniešu veselības un uzvedības problēmu -"graizīšanos", ēšanas traucējumiem, dzimuma disforiju un trauksmi.

Ilustrējot sociālo tīklu riskus, Sakss pauž, ka diennakts aktivitāte sociālajos tīklos rada situāciju, kur jaunieši stundām ilgi ir "pielipuši" ekrāniem - zaudē laiku mācībām, jebkādām citām aktivitātēm un miegam.

Līdztekus pusaudži ir īpaši ietekmējami un viegli pakļaujas grupas ietekmei - viņu starpā sociālajos tīklos ātri izplatās dažādi traucējumi, ko dēvē arī par "sociālo lipīgumu".

Vienlaikus pieaug skaits ar pieaugušajiem, kas nodarbojas ar pusaudžu "grūmingu" vai apdraud viņus citos veidos, kas visvairāk skar pusaugu meitenes un bērnus no riska grupām.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Austrālija pieņēma likumu par sociālo mediju aizliegumu bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem.

Saskaņā ar likumprojektu tādiem sociālajiem tīkliem kā "TikTok", "Facebook", "Snapchat", "Reddit", "X" un "Instagram" draudēs līdz 50 miljoniem Austrālijas dolāru (31 miljonam eiro) lielas sodanaudas par sistemātisku nespēju novērst, ka mazi bērni atver savus sociālo tīklu kontus.

Pēc aizlieguma spēkā stāšanās platformām būs viens gads laika, lai izdomātu, kā ieviest vecuma ierobežojumu

Likumprojektu ierosinājusi Austrālijas komunikāciju ministre Mišela Roulenda.

Kā skaidrojusi ministre, sabiedrībā atzīst, ka kaut kas ir jādara, lai pasargātu bērnus un jauniešus no "nefiltrētas un bezgalīgas satura plūsmas".

"Gandrīz divas trešdaļas 14 līdz 17 gadus vecu austrāliešu ir skatījušies ārkārtīgi kaitīgu saturu tiešsaistē, tai skaitā narkotiku lietošanu, pašnāvības vai pašsakropļošanās gadījumus, kā arī vardarbīgus materiālus," uzsvēra Roulenda.

Valdības pētījumā konstatēts, ka 95% Austrālijas vecāku uzskata, ka drošība tiešsaistē ir viens no visgrūtākajiem vecāku uzdevumiem, piebilda ministre. Viņa uzsvēra, ka sociālās saziņas vietnēm ir sociālā atbildība un tie varētu labāk risināt problēmas savās platformās.

"Runa ir par jauniešu aizsardzību, nevis viņu sodīšanu vai izolēšanu un par to, lai vecāki zinātu, ka mēs esam viņu pusē, kad runa ir par atbalstu viņu bērnu veselībai un labklājībai," norādīja Roulanda.

Austrālija meklē arī veidus, kā liegt jauniešiem, kas jaunāki par 18 gadiem, piekļuvi tiešsaistes pornogrāfijai.