No trešdienas Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju "Pāternieki", "Grebņeva" un "Terehova" drīkst šķērsot tikai ar automašīnām, paredz valdības pieņemtais lēmums.

Iepriekš vēstīts, ka valdība šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad to lūdza Valsts robežsardze.

Valdības otrdien atbalstītajā lēmumā skaidrots, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama pašreiz esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Iekšlietu ministrijā (IeM) uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt robežapsardzības sistēmu un efektivizēt robežkontroles organizēšanu minētajos robežšķērsošanas vietās.

"Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā riska apstāklis un iespējama motivācija Krievijai un Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz Latvijas robežas," pauž IeM, piesaucot arī Somijas pieredzi saistībā ar robežas slēgšanu, proti, neilgā laika posmā tika konstatēts personu pieaugumu skaits, kas nelikumīgi mēģināja šķērsot Somijas-Krievijas robežu ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tagad Somijas un Krievijas robežu ir aizliegts šķērsot ar kājām.

"Līdz ar to ir būtiski Latvijai ievērot vienotu rīcību attiecībā uz robežkontroles organizēšanas efektivitāti uz Latvijas robežām ar Baltkrieviju un Krieviju esošajās robežšķērsošanas vietās, pieļaujot, ka Krievija uz valsts robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku un var atkārtot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tas tika pielietots jau uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm," norāda IeM.

IeM pauž, ka personu pulcēšanās pie robežšķērsošanas vietām ir vērā ņemams sabiedriskās drošības risks, kas būtiski ietekmē robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanu, jo pastāv vairāki izaicinājumi attiecībā uz nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu ne tikai caur robežšķērsošanas vietu, bet arī apejot to. Papildus jāņem vērā apstāklis, ka vienlaicīga daudzu personu koncentrēšanās pirms Latvijas robežšķērsošanas vietām rada augstus riskus, kas var būt vērsti uz masu nekārtībām, ar mērķi apdraudēt robežšķērsošanas vietas režīmu, kas ir tiešs apdraudējums Latvijas iekšējai drošībai.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) otrdien preses konferencē pēc valdības sēdē norādīja, ka šobrīd valsts rīkojas preventīvi, lai nepieļautu nelegālu migrantu iekļūšanu valstī. Viņš atgādināja, ka dažu gadu laikā robežsargi no nelegālas robežas šķērsošanas ir atturējuši aptuveni 30 000 migrantu. Uzraugot situāciju pēdējās nedēļas laikā, atbildīgie dienesti secināja, ka Baltkrievijas pusē pulcējas liels migrantu skaits, kuri varētu mēģināt šķērsot Latvijas austrumu robežu.

Viņš pieļāva, ka Baltkrievija varēja testēt Latvijas reakciju uz šādu provokāciju un tieši tāpēc bija jāpieņem stingri un strauji soļi, lai uzlabotu valsts noturību pret nelegālu iekļūšanu valstī.

Tāpat ministrs norāda, ka mainoties situācijai, ierobežojumi var būt gan atviegloti, gan arī pastiprināti, piemēram, slēdzot robežkontroles punktus pavisam.

Jau 2023.gada oktobrī Latvija apturēja Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību. Savukārt 2024.gada februārī tika pieņemts lēmums par robežšķērsošanas vietas "Silene" darbības apturēšanu jeb neatjaunošanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Minētie Ministru kabineta rīkojumi tika pieņemti, ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā, lai mazinātu apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai.