Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta ASV zinātniekam Džonam Hopfīldam un viņa britu-kanādiešu kolēģim Džefrijam Hintonam par atklājumiem, kas padarījuši iespējamu mašīnmācīšanos, otrdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Zinātnieki "izmantojuši statistiskās fizikas fundamentālos konceptus, lai izstrādātu mākslīgos neironu tīklus, kas darbojas kā asociatīvā atmiņa un atrod tendences lielos datu klāstos," norādīja Nobela fizikas komitejas priekšsēdētāja Elīna Monsa.

Mašīnmācīšanās "kļuvusi pat mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu, piemēram, seju atpazīšanā un valodu tulkošanā", piebilda Monsa.

Hopfīlds savus pētījumus veic Prinstonas Universitātē, bet Hintons strādā Toronto Universitātē.

Pērn Nobela prēmija fizikā tika piešķirta franču zinātniekam Alēnam Aspektam, ASV pētniekam Džonam Klauseram un austrietim Antonam Ceilingeram par atklājumiem kvantu mehānikā.

Kā ziņots, pirmdien šī gada Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta ASV zinātniekiem Viktoram Embrosam un Gerijam Ravkanam par mikroribonukleīnskābju atklāšanu un to lomas izpēti gēnu regulācijā.

Trešdien paziņos Nobela prēmijas laureātu ķīmijā, ceturtdien – literatūrā, bet piektdien – Nobela miera prēmijas ieguvēju.

Nobela prēmijas ieguvēju ekonomikā paziņos 14. oktobrī.

Prēmijas pasniegšanas ceremonija paredzēta 10. decembrī, tās iedibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.