Otrdien Nobela prēmiju fizikā saņēma Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anne Lijē par pētījumiem pie elektronu izpētes instrumentiem atomu un molekulu iekšienē.

Žūrija paziņoja, ka trijotne tika godināta "par eksperimentālām metodēm, kas rada atosekundes gaismas impulsus elektronu dinamikas pētījumiem matērijā".

"Ja mēs vēlamies izpētīt patiešām īsus notikumus, mums ir nepieciešamas īpašas tehnoloģijas. Elektronu pasaulē pārmaiņas notiek dažās atosekundes desmitdaļās - atosekunde ir tik īsa, ka vienā sekundē to ir tik daudz, cik sekundes ir bijušas kopš Visuma dzimšanas," pavēstīja Nobela komiteja.

"Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anne Lijē ir demonstrējuši veidu, kā radīt ārkārtīgi īsus gaismas impulsus, kurus var izmantot, lai izmērītu straujos procesus, kuros notiek elektronu kustība vai enerģijas maiņa," norādīja komiteja.

Pērn Nobela prēmija fizikā tika piešķirta Alēnam Aspektam no Francijas, Džonam Klauseram no ASV un austrietim Antonam Ceilingeram par atklājumiem kvantu mehānikas jomā.

Pirmdien Nobela prēmiju medicīnā ieguva Ungārijā dzimusī pētniece Katalina Kariko un ASV zinātnieks Drū Veismans par darbu pie mRNA (iRNS) vakcīnām pret Covid-19, pirmdien pavēstīja Zviedrijas Karaliskais Kārļa institūts.